Nevienlīdzību pasūtījāt? Turpinām sēriju, šoreiz situāciju komēdijas žanrā: www.instagram.com/p/DUFoxriiMG...

Uzfilmēju šausmu īsfilmu par vienu no šausmīgākajām lietām LV. www.instagram.com/p/DTvHRVTCPa...

Vēlēšanas ir nākamgad. Jā, atzīstu, ka tāpat nebalsotu par spēkiem, kas ir pret SK, taču tagad būs iemesls runāt ar vecmāmiņām, radiem, draugiem, paziņām un teikt - ja tev rūp Latvijas sieviešu drošība, tad, lūdzu, nebalso par šīm partijām un šiem cilvēkiem. #nepiedosim #zzs

Skatos sižetu par jaunieti, kas mirusi no sintētiskām narkotikām, tur tiek intervēti jaunieši tai pašā pilsētā, kas izsakās, ka nav mēģinājuši marihuānu. Nu, kāds sakars? Cik ilgi mēs izliksimies, ka visas narkotikas ir bāžamas vienā katlā?

Tikko paziņoju draugam, ka jāieliek šī jaukā saruna Bluetooth. Viņš tagad par mani uzjautrinās jau 10 minūtes. Jebkurā gadījumā - te saite: www.lsm.lv/raksts/kultu...

"Šī raksta pēdējā daļa būs filmas, ko neesmu redzējusi, bet esmu diezgan droša, ka mums visiem jāredz. Bet pirmā daļa – tādas, kuras esmu redzējusi un novērtējusi, ka arī citiem tās patiesi būtu vērts redzēt." Riga IFF filmas izvēlas @alisezarina.bsky.social . www.kinoraksti.lv/domas/ieteik...

Gribētos, lai ļaudis beidz aizstāvēt uzņēmumus. Valdību lamās, labu vai sliktu. Līdzcilvēkus - lamās. Bet Ride, nabagam, neslavu ceļ miruši bērni. Rimi bankrotēs, un, vispār, pērc pamperus citur, nevari atļauties, pati vainīga, māmiņ. LVM lai cērt, vai tad valsts meži tavi vai valdes locekļu, ko?

Šorīt man no rīta MARTA jautāja, vai es nevēlētos kaut ko pateikt. Es vēlējos. Kas mani pašu nedaudz pārsteidza, šķita, ka esmu gana publiski runājusi, bet sapratu, ka man dreb rokas un balss. Bet ne aiz uztraukuma. Aiz dusmām.

Klau, jums kādam ir pieredze ar rasistiem? Kā bija? Interesē visa veida stāsti.

Es esmu sieviete, kas piedzīvojusi vardarbību, un es jums saku: mums ir vajadzīga Stambulas konvencija. Es esmu sieviete un esmu privileģēta, jo varu jūs šobrīd uzrunāt. Man ir paveicies – es neesmu iedzīta tādās bailēs, lai klusētu. Man ir paveicies – es esmu dzīva. satori.lv/article/latv...

Tviteris mēdz būt pārāk ļauns, Threads mēdz būt… ēēē, ēēē, kaut kas par ne to spožāko lampiņu kastītē, Bluesky mēdz būt klusītiņš, atgādinot, cik burbuļi ir maziņi un trausli, kur lai meklē atzinību savai dzirkstošajai ironijai un mierinājumu tumšākajās prokrastinācijas bedrēs?

Katru reizi iepērkoties lielveikalā Latvijā, mans draugs iet cauri emociju gammai - viņš kļūst sašutis, izbrīnīts, pikts, izmisis un uzjautrināts. Tādēļ lūdzu, lai viņš par to uzraksta vairāk. Te @zurnalsir.bsky.social viedokļraksts: ir.lv/rubrika/vied...

Vēl 2024. gadā šis kungs, Valdis Kalns, bija LVM valdes loceklis. Ar ierakstu dalās arī, piemēram, Latvijas finiera priekšsēdētājs. Savukārt pirms gadiem 7 baumoja, ka dažs labs valsts uzņēmums apzvanot un brīdinot kultūras cilvēkus, kas izteikuši neērtu viedokli par mežu apsaimniekošanu.

"Ja nekas nemainīsies, tad 2027.–2028. gadā, kad ekonomiskā krīze padziļināsies, beigs pastāvēt arī akadēmiskie izdevumi." Zanders par sadrumstaloto Latvijas akadēmisko izdevumu vidi, kurā 3 dažādi vēstures žurnāli pa visiem kopā šogad izdevuši tikai 1 numuru.

Ok, jums kā homoseksuālam vīrietim varbūt nevajag, bet, manuprāt (!), sabiedrībai un vēl jo vairāk politikas veidotājiem vajag pētījumu(s) par bērnu audzināšanu ģimenē, kur ir mamma un vecāmamma (mamma un viņas māsa). Heteronormatīva vide nav tikai homoseksuāli pāri ar bērnu.

Atsaucīgo māmiņu forumā čaļi pie diskusijas par bērnu seksualitāti izvērš paralēlās zinātniskās diskusijas par feminisma iemesliem.

Man prieks, ka jūs neesat tviteris.

Ja jūs gribat šodien izdarīt vienu labu darbu, padalieties ar šo @vkerus.bsky.social rakstu. Tur ir izskaidrots daudz, kas nevienam no mums nav saprotams, un - ja būtu saprotams un zināms, daudz vairāk cilvēku uztrauktos un iesaistītos.

Redaktores prieciņš - uzsākam rakstu sēriju par MI un tā ietekmi uz kino/ mākslu/ kultūru. Brīnišķīgas sakritības rezultātā @alisezarina.bsky.social pavasarī bija Parīzē un varēja tur nointervēt ietekmīgo kino teorētiķi Antonio Somaini, kura pētnieciskais lauks pēdējo gadu laikā ir MI un kino. 1/3

Threads: visi viedokļi vienuviet. Katrs nākamais nevajadzīgāks par iepriekšējo.* *Manus ieskaitot.

Mēs visi esam mazliet kvīri, pat tie dusmīgie jēzus vīri.

Vēl es domāju, ka heteroseksuāliem vai drīzāk heteroseksuāliem ķipariem jāiet praidā, jo mums ir privilēģija, ka homofobi uzbrūk par viedokli, nevis mūsu tiesībām eksistēt. Tas ir mazāk ievainojoši, tāpēc mēs varam veidot tādu kā aizsargsienu vai balstu tiem, kam nevietā nodarīts pāri.

Uzrakstīju personīgas piezīmes par komunismu.

Šodien sapratu, ka Īlona Maska smaids man atgādina Nila Konstantinova smaidu. That’s it. That’s the tweet, no, the blue… cloud or something.

Dienas kompliments: “Oh, my god, you are not a lesbian? I thought you were way too cool to be straight!” I will cherish this forever.

Tikko biju izrādē, kur it visi varoņi un tēmas bija kvīras, un kas beidzās ar stāvovācijām. Mums arī tā kādreiz būs?

Brīnišķīgs bereal brīdis

Izlasīju "Poor things" grāmatu, un domāju par to, kāpēc tik maz cilvēku runā par to, ka Lantīms nolēma izņemt sievietes perspektīvu no filmas. Negribu spoilot, bet āāāāāāāā.

Atstāšu te arī savu nelielo tūristu gidu par Parīzi. www.facebook.com/alise.zarina...

Izskatās, ka UA zaudējusi momentum Eiropas acīs, toties Izraēla, lai arī publikas izsvilpieni jāslāpē ar viltus skaņu celiņiem, ir topā. Bet dūša apskrienas, ja viena agresora rīcību piemirstam, bet otru iztaisām par varoni. Tommy Cash arī, lai cik mīlīgs, vismaz vēl nesen nezināja, kam Krima.

Esot Parīzē, cenšos nogrābt pēc iespējas vairāk mazpasākumu, kas LV šķistu neiespējami, piemēram, transfeminisma ekoloģijas diskusiju piebāztā grāmatnīcā, serofobijas festivālu (vārds mums neeksistē), erotisku fotoizstādi ar gejiem-lauksaimniekiem utml. Izlikties, ka dzīvoju pasaulē, kur nedzīvoju.

Ikreiz, kad iemaldos veikaliņā, kur pārdod anarhistu džempīšus un cepures ar apdruku "fuck capitalism" par simts eiro, es domāju par to, ka šis vislabāk iemieso manas paaudzes ideju par revolūciju.

Mana vēstule nākamajam IR kolēģim. Lūdzu rt un izplatiet tālāk, ja zināt kādu, kas varētu gribēt un atbilst :)

Satori nometnes ir siltas un priecīgas vietas.

Zeme, atveries.

Iedomājieties, pēdējais cilvēks, ko dzīvē satikt -JD Vance. Eww.

Parīzes pavasaris.

Es nemaz nezināju, ka man ir (gandrīz) tāds pats gredzens kā Vardas Kleo.

Tikko freidiski pārteicos, ka Joņeva Jelgava ir “a landmine of Latvian litterature”, domājot “landmark”. Mīnēta robeža uztrauc manu zemapziņu.

Mākslinieku rezidencē, kur tagad esmu, kāds naktī piedzērās un kopčatā ierakstīja "Lai dzīvo Izraēla". Kā debilu joku, starp citu, nevis kā politisku steitmentu. Tik daudz mākslinieku par šo bija sašutuši, ka tagad tiek aicināts mediators, lai risinātu situāciju. Latvijā gan jau vnk būtu īkšķīši.

Pieaugšana, tas ir tad, kad kopčatā, ieraugot tādus jautājumus kā "Vai kāds varētu ieteikt labu osteopātu?", tu nodomā: "Katrs dzīvo tā, kā uzskata par labu esam, kas man par daļu?!" Es neesmu pieaugusi.

Besī, ka personiskā līmenī mani interesē niansētākas diskusijas, kur mēs būtu vienojušies par tādām pamatnostādnēm kā "vides aizsardzība jāveicina", "marginalizētas grupas jāatbalsta" vai "vardarbība ir ļaunums", bet, ieejot lielajā lokālajā interneta ballītē, liekas, ka līdz tām ir gaismas gadi.

Man liekas interesanti, cik ļoti MI dabū bietē par vides piesārņošanu, kamēr straumēšanas servisi un YT video nodara planētai pāri gauži un nemanīti. Tīri laika un patēriņa ziņā, visticamāk, mēs skatāmies 2 h HD video, nevis 2 h intervējam ChatGPT. Ja mēs runājam par individuālo patēriņu, tad:

Es zinu, es zinu, Dāvid! Vairāk imigrantus vajag, kas te veidos ģimenes, vīriešiem obligātu bērnu kopšanas atvaļinājumu un lielāku alimentu kontroli, kā arī tev jāuztaisa septiņi un jāuztur! Man ļoti patīk, ka nolikumā šī skaitās “eseja”. Bankas kontu štukai varu nosūtīt privāti. #davidaesejas

Mēs drīkstam par šo jokot?

Ko tieši nozīmē “aizstāvēt auglību” un kā mans ziedojums ir saistīts ar laulātu sieviešu dzemdētjaudu?

Kaitina filmas, kas iestājas pret brutālu, apspiedējrežīmu, bet kļūst par pasakām, kuru centrā ir cilvēki ar perfektām pārliecībām, perfektu drosmi, perfektu ģimeni, perfektu kārtību mājās, ja vien ne tas režīms. Propagandu nevar uzvarēt ar propagandu. Reading Lolita in Tehran. I am still here.

Man reizēm patīk cilvēki, bet reizēm ieraugu ko šādu.

Ja tavs dzīvesbiedrs ir dzimis un audzis Brazīlijā, jautāt viņam, vai gadījumā tu neesi apģērbusies pārāk (man besī vārdi "izaicinoši" vai "provokatīvi")... ēēē... atkailinoši, ir izcili bezjēdzīgi. Tu varētu kaila staigāt, un viņš tāpat nesaprastu, par ko tu uztraucies.

Ir gadījumi, kad obligāti jānorāda “emergency contact”? Kādi?