man nenormāli gribas strādāt un nostrādāties līdz nāvei apnicis cīnīties par sevi kam to vispār vajag nav motivācijas Elvīras dzejoļi.

Pirmizrādi piedzīvos Kristīnes Želves dokumentārā spēlfilma "Mildas istaba".

Jaunākajā raidieraksta "Obligātā literatūra" sērijā klausāmi četri grāmatā "Vecāku būšana" iekļautie pieredzes stāsti un saruna ar vienu no projekta iniciatorēm Agru Lieģi-Doležko par drosmi runāt par personisko un vardarbīgo un projektu "My First Year Too". open.spotify.com/episode/4IGd...

Radikāli vienkāršais nodokļu modelis, ko ieviesa 90. gados, apliecināja gatavību pilnībā atteikties no padomju mantojuma un "būt kapitālistiskākiem" pat par Rietumvalstīm. Tā vietā, lai paļautos uz valsti, iedzīvotājiem vajadzēja mācīties uzņemties atbildību un kļūt konkurētspējīgiem. #SIF_MAF2025

Valmieras teātrī top monoizrāde par Vinstonu Čērčilu. Leģendārā britu politiķa lomā iejutīsies aktieris Tālivaldis Lasmanis.

Arhitektūras un dizaina sadaļā ir paredzēti seši atvērtie projekti, kurus kūrēs pašmāju un starptautiskie dizaineri Džonatans Roditi (FR), Zane Priede (LV), Helena Kaikseta (FR), Ernests Cerbulis (LV) un Francis Keišs (LV).

Mēs, cilvēki, esam radītāji, tāpēc jau to sauc par folkloru (lietuviski – tautosaka), jo tauta saka. Man ir tāda mitoloģijas nodošanas iekšējā… izjūta. Aicinājums nodot pēc iespējas vairāk faktoloģiskas informācijas bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem. Saruna ar lietuviešu rakstnieci Kotrīnu Zīli.

Deja Latvijā (un arī citviet) vienmēr ir bijusi utopisks projekts, kas bieži vien pret savu gribu attīstās paralēli iedibinātajai kārtībai. Tā mulsina ne tikai dejotājus un skatītājus, nedodoties rokā un neļaujot definēt, tā mulsina arī institūcijas un finansētājus. Kā skatīties laikmetīgo deju?

63 gadu vecumā mirusi gleznotāja, kuratore, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere. "Satori" izsaka visdziļāko līdzjūtību Ingas Brūveres tuvajiem.

Kotlete, kas daudziem saistās ar bērnību un kolektīvo identitāti, izstādē iegūst monumentālu mērogu un dinamiku, kļūstot par simbolu, kas vienlaikus ir pazīstams un atsvešināts.

Bibliotekāre noteikti atceras visas laikus neatdotās, periodiski pagarinātās grāmatas. Viņa zina, ka tajā dzejas plauktā ir tukša vieta un neviens šovasar un šoruden manā ciemā nav izlasījis pilnīgi nevienu Ostupa dzejoli. Ja nu vienīgi pa kluso, jo pats nopircis. Par Arta Ostupa "Patiesību".

Pēc pirmizrādes Venēcijas kinofestivālā filma pārspēja ovāciju rekordu – tās ilga gandrīz 24 minūtes.

"Kā mūziķi un kultūras darbinieki, no kuriem daudzi dzīvo Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) darbības laukā, mēs iestājamies pret Eirovīzijas izmantošanu, lai attaisnotu un normalizētu Izraēlas veikto genocīdu, aplenkumu un brutālo militāro okupāciju pret palestīniešiem," pausts vēstulē.

Komikss runā par zaudējumu un to, kā mācīties ar to sadzīvot, atpazīstot savas sajūtas, rodot mierinājumu un turoties pie atmiņām, ko veidojusi mīlestība.

Programmā iekļauti darbi, kas veidoti driftēšanas un klejojumu pieejā, kad filmas veidotājs orientējas pēc vides emocionālajiem un sensorajiem aspektiem.

Vakara kulminācijā, plkst. 20.30, izskanēs koncertstāsts "Pavasaris. Mūžīgā jaunība", kas caur mūziku un stāstu atklāj Latvijas atmodas, paaudžu pārmantojamības un mūžīgās jaunības ideju. Koncertstāsta vadītāja un soliste – Agnese Budovska.

Filma vēsta par kultūras platformu "IZOLYATSIA", kuras telpas 2014. gadā pārņēma Krievija. Vietā, kur iepriekš strādāja pasaulē pazīstami mākslinieki, tika ierīkotas cietuma kameras, kultūrvietai pārtopot par Eiropā lielāko spīdzināšanas centru.

"Krājums "Sapņi pilnos teikumos" ir sava veida spēle ar ārkārtīgi vienkāršiem noteikumiem – es jau biju atlasījusi virkni citātu, kurus vēlējos greizi interpretēt, un nosūtīju tos māksliniecei Inai Kantiķei," pauž grāmatas autore Ilze Jansone.

Ņemot vērā ES vērienīgo atbalstu Ukrainai, var rasties jautājums: kādēļ Ukrainas kļūšana par ES dalībvalsti pārskatāmā nākotnē izraisa tādu nervozitāti? Zanders par ES valstu attieksmi pret Ukrainas uzņemšanu blokā.

sadali mani gabalos, nevīžīgi plēs mana augļa audus kapā, šķērdē un šķied plosi, plosies un kliedz – tik daudz sulas, tik daudz spožas, mirdzošas sulas! Artūra Lūša dzejoļi.

📣Izsludinām pieteikšanos "Satori" autoru vasaras nometnei! Šīgada nometnes tēma ir "pasaules gals" un tā notiks sešas dienas no 25. līdz 30. augustam "Uguņu Dambjos" Uguņciemā, Talsu novadā. Vairāk informācijas: satori.lv/article/sato...

Atklātajā konkursā uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora amatu uzvarējusi līdzšinējā direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova. Šajā amatā viņa nomainīs ilggadējo muzeja vadītāju Māru Lāci.

Latvijas filmu maratonā būs iespēja noskatīties Alises Zariņas spēlfilmu "Nospiedumi", Kristīnes Želves jauno dokumentālo filmu "Mildas istaba", Lailas Pakalniņas "lidostas vesternu" "Putnubiedēkļi" un citus darbus.

"Manuprāt, neviens pieaugušais nevar pilnībā zināt, kas bērnam vajadzīgs. Saruna būtu jāsāk tā: "Man šī grāmata liek justies neērti – kāda tā šķiet tev?"" Santa Remere sarunājas ar rakstnieci un ilustratori Kitiju Krauzeri.

ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzsvēra, ka situācijā, kad Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas kultūras mantojumam, tai nevajadzētu dot iespēju starptautiskā līmenī demonstrēt savu kultūru.

Timurs Tomsons 9 gadus vadījis Liepājas koncertzāli "Lielais dzintars", bet kopš 2022. gada maija ir arī JVLMA padomes priekšsēdētājs.

Modernisms beidzot nokļuvis tur, kur dzimstot vēlējies būt – tautā un dzīvē. Un vietējā mākslas vēstures pētniecības tradīcija nosaka: mākslas kronis ir glezniecība, aizmirstot par modernisma sākotnēji sociāli kreiso iedabu. Par LNMM izstādi "Ielu maldos".

"No 2026. gada 30. aprīļa līdz 7. jūnijam mani lielākoties var satikt Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā – kādu laiku te es "dzīvoju un strādāju". Šī nav izstāde, performance vai akcija, šis ir neliels dzīves uzmetums," par izstādi stāsta mākslinieks.

Daudziem ir kompleksi, jo dzeja nereti tiek pasniegta kā kaut kas ļoti elitārs, tāpēc cilvēks aiz bailēm kaut ko nesaprast izvēlas vispār tur neiet. Bet dzeja nav tāda, ko var saprast un ko var nesaprast. Dzeja ir tas, ko tu sajūti. Madara Gruntmane stāsta par dzejas festivālu "Page Break".

"Dārza iestāde" ir līdz šim vērienīgākā kolektīva "Latvānija" izstāde un tajā mākslinieces attīsta "Rūķu seriālu", "meklējot "jaunās sirsnības" manifestācijas modernajā pasaulē un uzspīdinot maldugunis uz laikmeta ķibelēm."

Hegseta un domubiedru Kristietības versijā ne visi ir pelnījuši žēlastību un pret tiem, kuri nav, ir jāvēršas dusmās un jāiznīcina. Kāds katoļu komentētājs pat apgalvoja, ka "Hegsets ar kristietību dara to pašu, ko Al-Kāida izdarīja ar islāmu". Par Baltā nama un kristietības attiecībām.

Var saprast demokrātiski noskaņotās sabiedrības daļas prieku par Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātu. Tajā pašā laikā interpretēt vēlēšanu iznākumu kā Orbāna ēras galu, manuprāt, diemžēl ir pārsteidzīgi. Zanders par Ungāriju.

Šovakar svinīgā ceremonijā Valmierā nosaukti pirmās Latvijas Mākslas gada balvas laureāti. Par Gada mākslinieci atzīta Maija Kurševa, savukārt Gada mākslas darbu – Kates Krolles un Reiņa Bērziņa izstāde "Organizators" kultūrtelpā "Smilga".

Balvas pasniegšanas ceremonija notika Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā.

Ja grāmata “Vecāku būšana: pirmā gada stāsti” jau kādu laiku tavā ir redzeslokā, atgādinām, ka šī ir pēdējā iespēja iegādāties grāmatu par iepriekšpārdošanas cenu! Jau rīt tiekamies atvēršanas svētkos! Būs lasījumi, sarunas un iespēja pabūt kopā. 📍Āgenskalna tirgus Siltumnīca ⏰18.04. plkst. 12.00

👉 Šonedēļ grāmatas "Vecāku būšana: pirmā gada stāsti" idejas autores Agra Lieģe-Doležko un Elīna Brasliņa viesojās "Kultūras rondo", lai pastāstītu par to, kā radās "My First Year Too" un kāpēc vecākiem ir svarīgi dalīties savos stāstos. 🎧 Noklausies sarunu šeit: lr1.lsm.lv/.../gramata-...

Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju Rīgas cirks strādā pie tā, lai daži cirka mākslas elementi būtu apgūstami jau esošās izglītības programmās, bet vēlāk rastos atsevišķa maģistra programma, lai motivētu cirka māksliniekus palikt vai atgriezties Latvijā.

ar aprēķiniem pamato kādas izmaiņas Pāvelam jāveic lai novērstu pēkšņus asaru uzplūdus publiskās vietās Annas Siminas dzejoļi.

Mākslā nav pareizo atbilžu, taču ir profesionāli pamatots skatījums, un tā Latvijas Mākslas gada balvā iztrūkst – nominantu sarakstam nepiemīt profesionālais mugurkauls, nominēto pasākumu kvalitāte ir ļoti nevienmērīga un drīzāk atgādina "Jarmarku", nevis Purvīša balvas turpinājumu. Santa Hirša.

Gatis Vanags dzeju rakstīja jau kopš otrās tūkstošgades sākuma, tomēr viņa dzīves laikā publicēta vienīgi viena neliela kopa.

JRT valdes locekļa ikmēneša atlīdzība noteikta 5 564 eiro.

Kritikas minifestivāls notiks 24. aprīlī no plkst. 18.00 K. K. fon Stricka villā, ko piepildīs domapmaiņa, kritiskas uzrunas, mākslinieciskas intervences un mūzika.

Varētu pārmest – kuram gan karā ir daļa gar dabu, kas tā par hipiju ideju brīdī, kad ir svarīgākas prioritātes? Kā izvērš Darja Cimbaļuka, tauta un vide nav nošķiramas viena no otras. Vide veido dzīves pamatu, kultūru un identitāti. Par Ukrainas vides postījumiem un kaitējuma atlīdzināšanu.

Fragmentāciju var pamanīt jau albuma uzbūvē, jo lielākajā daļā dziesmu Zvīņas pavada citi mākslinieki. Rodas iespaids, ka Zvīņas nemaz nevar pastāvēt vienatnē (vismaz albumā) un viņa vārda daudzskaitlība nav nejauša. Arno par Zvīņu albumu "Sakasu Asakas".

Laureāti saņems naudas balvu 3000 eiro apmērā, mākslas studijas telpas uz vienu gadu radošajā Sporta 2 kvartālā Rīgā, kā arī iespēju izstādīt mākslas darbus.

"Vētra KRŪ" apvieno četras dažādu paaudžu hiphopa mākslinieces.

Tā ir godīga un iedrošinoša grāmata, kas atklāj intīmas, bieži arī sāpīgas pieredzes – vientulību, grūtības pieņemt to, ka dzīve izmainījusies līdz nepazīšanai un neatlaidības pilnu mīlestību.

Komanda pauž, ka izstādē sekss parādīsies nevis kā atsevišķs notikums, bet gan atmosfēra.

Ja uzņēmēju sūdzības par augsto virsstundu piemaksu un sliktu darbalaika elastību liek domāt, ka strādājam pārāk maz, dati rāda pretējo – 2024. gadā Latvijā strādājošie faktiski tika nodarbināti vidēji 38,3 stundas nedēļā, kas ir par 2,3 stundām vairāk nekā vidēji ES. Par virsstundām.

Piedāvājot savu "Arsenāla" vīziju komisijai, uzsvēru, ka mums ir sabalansēti jārunā gan par 20. gadsimta otro pusi, gan 21. gadsimtu. Vai, atverot "Arsenālu", mēs attālināmies no laikmetīgās mākslas muzeja sapņa… es nezinu, bet mēs arī nevaram neko nedarīt. Iztaujā Santa Hirša.