🚀 I'm excited to announce I'm on the #EconSky job market this year! In my #EconJMP, I study the dynamic treatment effects of student financial aid. 🎓💸 I find that student financial aid can crowd-in future aid, and that this drives a large part of its long-term benefit.

Tikai atgādināšu, ka lielāks nenokārtojušo skaits ir arī funkcija no latiņas celšanas.

Redzēju daudz vērtīgu un labu domu par nevienlīdzību un rezultātiem. Bet cik precīzi ir paši eksāmeni un ko no tiem var secināt? Ne gluži to, ko lielākajai daļai šķiet! Zemāk ir 12. kl. CE rezultāti pa gadiem. Bet vai no tā var teikt, ka skolēni sliktāk māk matemātiku?

Man liekas, ka viena no šīs desmitgades svarīgākajām tehnoloģijām būs GPT, jo īpaši pēc tā izmēģināšanas. Lai gan ir bažas, ka tas varētu atņemt darbu cilvēkiem un arī radīt problēmas izglītības sistēmai,es domāju, ka tas papildinās darbu un mazinās BS cilvēku rakstītajos tekstos

Par to pašu tēmu, ko nesenais Ir raksts - Eiridīke izveidoja pētījumu par augstākās izglītības pieejamību Eiropā. No sadaļas par datu apkopošanu par pieejamību. Punkti par studējošo soc. ekon. datu uzskaiti, atbirumu un dalību...

Kopā ar @Arturs_Zeps uzrakstījām par, manuprāt, lielāko un būtiskāko izaicinājumu Latvijas izglītības attīstībā - datos balstītas politikas veidošanu un jēgpilnu datu...

Protams, jautājums, kā jaunā latiņa darbosies pie jaunajiem vispārīgajiem un optimālajiem eksāmeniem. Pie 2020./21. m.g. matemātikas CE rezultātiem: 5% latiņa - 585 nesekmīgi (4% no kārtotājiem) 10% - 2 224 (15%) 15% - 3 947 (27%) 20% - 5 304...

Igaunijas augstākajai izglītībai Latvijas augstākās izglītības kopējā finansējuma apmēra iztrūkums https://news.err.ee/1608433808/professor-higher-education-short-100-million

Vakardien publicēja jaunāko OECD at a glance. Kā sokas LV augstākās izglītības sistēmai? Te īss pavediens ar galvenajiem indikatoriem un citiem, kas ir jauni un interesanti

Šodien esmu arī savā mājaslapā ievietojis pašu pētījuma tekstu un vakardienas prezentāciju - http://www.zvaigzne.net/petijumi/igaunijas-un-ziemelvalstu-bezmaksas-ai-pieredze/ Zemāk būs pavediens ar galvenajām atziņām

Šodien bija gods piedalīties Saeimas apakškomisijas sēdē ar prezentāciju par Igaunijas un Ziemeļvalstu pieredzi augstākās izglītības ieviešanā. Paldies deputātiem un nozarei par vērtīgo diskusiju. Prezentāciju var atrast šeit https://dir.lat/7ojHWN

Tiem, kuriem rodas jautājums par to, kā vairākas Latvijas universitātes ir iekļuvušas top 500. Ieskats no jaunā reitinga pirmā gada. Cik skatījos, tad diži nekas daudz nav mainījies, ja nu tikai vairāk iestādes piedalās.

Viena no lietām, ko ņem vērā augstskolu reitingi, ir reputācija. Ja mēs vēlamies labu sniegumu tajos, tad vajag ne tikai pārdomātu politiku un finansējumu, bet arī domāt par reputāciju. Šī ziņa ir piemērs tam, kā mums nevajag darīt:...

Turpinot par izglītības līmeņu iespējamu sasaisti ar dažādiem soc. ekon. faktoriem, šodien par izglītību un ekonomiskajiem faktoriem. Pirms turpināt, gribēju vēlreiz uzrakstīt atkāpi par šo pavedienu datiem un mērķiem. Šo pavedienu datu avots ir SKDS 2018. g. veiktās aptaujas.

Turpinot par izglītības līmeni un soc. ekon. rādītājiem. Šodien par uzticību un ideoloģiskiem jautājumiem. Uzticībai pašvaldībai nav skaidras tendences, ka jo izglītotāks, jo mazāk uzticās. Īpaši interesanti, jo ar augstāko izglītību galvenokārt ir Rīgā (dati no 2018. g).

Apbrīnoju politisko reakciju uz studiju kreditēšanas reformu. Reforma reāli sevi pierāda kā ārkārtīgi efektīvs veids, kā veicināt pieejamību, bet tagad tā ir pati savas veiksmes upuris, jo tās veiksme nebija ministrijās ieplānota.

Šodien @AlexUsherHESA, kura idejas augsti vērtēju, apraksta dažādu valstu pieejas universitāšu skaitam. Trīs aktuālākās atziņas - citur citādi skaita AII, to skaits izriet no sistēmas mērķiem, AII skaita samazināšana ne vienmēr saistīta ar ietaupījumu....

Poļu pieeja AI izcilībai - pārvaldības reforma (salīdzinājumā ar LV - ar mazāku darba devēju īpatsvaru un būtisku ministrijas lomas samazinājumu) + atsevišķs konkurss, kur starpt. ekspertu komanda atlasīja 10 AII, kam iedot papildu naudu kāpšanai...

Apzinoties valstu atšķirības, iesaku izlasīt, kā pasaule atzīts akadēmiķis ar pieredzi pasaules līmeņa universitāšu veidošanā iesaka veidot sistēmas, kas rada akadēmisko izcilību nacionālā līmenī. tl;dr nākamajā ziņā https://dir.lat/HONOVM

No jaunākā OECD ziņojuma var secināt, ka par katru EUR, ko ieguldām augstākajā izglītībā, valsts atpakaļ iegūst vidēji 2,5, un indivīds - 6. Tas ir labāk nekā EE ar 0,9 valstij un 7,7 indivīdam. Tikai žēl, ka to neizmantojam un izdevumos uz studentu esam 4. no beigām.

Pēc OECD rekomendācijas Somija pārskata iestāšanās procesu AII, jo tā iepaliek no vairuma OECD valstu pēc iedzīvotājiem ar augstāko izglītību "Countries with the same proportion of highly educated citizens as Finland include Latvia, Austria and Slovenia."...

Šodien @IZM_gov_lv publicēja 19./20. m.g. studējošo statistiku. Atjaunoju arī vizuāli par studējošajiem kopš 2001./02. m.g. http://www.zvaigzne.net/interaktivie-dati-par-augstako-izglitibu/studejoso-statistika/

Šodien Saeimas apakškomisijā prezentēju par augstākās izglītības iekšējo un ārējo pārvaldību, citu valstu piemēriem un izaicinājumiem saistībā ar to. Galvenais secinājums - velns slēpjas detaļās. Paldies @duriti un @miks_eu par...

Uztaisīju interaktīvu apkopojumu par pirmajiem pieejamajiem absolventu reģistra datiem. Varat paši atlasīt sev aktuālo. Vislabāk gan darbojas, ja atver no datora. https://ej.uz/absolventudati Un paldies @IZM_gov_lv par brīvpieejas datiem!

Paldies, @RSUinfo, par iespēju papļāpāt par studijām Latvijā un ASV. https://www.delfi.lv/campus/raksti/harvarda-uznemtais-doktorants-arkadijs-zvaigzne-latvijas-studenta-balss-ir-speciga?id=52191953

Saistībā ar diskusijām par studentu nodarbinātību, vēlos piedāvāt nelielu ieskatu studentu laika budžetos LV un ES. Zemāk ir attēls no EUROSTUDENT VI aptaujas ('16-'18). Kā var redzēt, LV student pavada mazāk laika studijās nekā LT, bet vairāk nekā EE. (1/5)

Domāju, ka tuvākajos mēnešos būtiskāk par pārvaldību būs saprast, kā augstskolām izdzīvot līdz kalendārā gada beigām. Tas, ka ir liela iespēja, ka nebūs klātienes lekciju rudenī + ↓ valsts budžets + ↓ starpt. studentu skaits + ↓ studentu maksātspēja būs bīstama formula

Šoreiz centos nedaudz attālināties no esošās debates un ieskicēt to, ko un kā dara augstskolu padomes un kas ir pamatprasības tam, lai reforma varētu sniegt gaidāmo rezultātu....

Beidzot iemācījos rakstīt viedokļarakstus nevis 20+ tvītu garus tredus https://www.delfi.lv/news/versijas/arkadijs-zvaigzne-latvijas-nacionalas-intereses-vieta-augstskolu-topa-par-katru-cenu.d?id=51736385

Citējot Pasaules bankas ziņojumu par elites universitātēm: "Not every nation needs comprehensive world-class universities, at least not while more fundamental tertiary education needs are not being met." Vai mēs jau esam noseguši visas augstākās izglītības pamatvajadzības?

Reitingi norāda relatīvo nevis absolūto attīstību, tādēļ, pat, ja panāc konkurentus, tava kopējā vieta var nemainīties, ja parādās daudz jaunu spējīgo.

Daļēji kontekstā ar jaunajiem priekšlikumiem par centralizētajiem eksāmeniem un uzņemšanas prasībām augstskolās uztaisīju nelielu pārskatu par Baltijas valstu augstākās izglītības sistēmām, tostarp kādi ir skolēni un cik izglītota ir sabiedrība kopumā: https://dir.lat/iJfZOS

Pirmo reizi izveidoju pārskatu par Latvijas augstāko izglītību kopš 2001. gada - http://ej.uz/aidati Ir iespēja pašiem atlasīt pēc kāda griezuma vēlaties. Cerams, ka noder pētniekiem, interesentiem, AII mārketinga daļām. Paldies @IZM_gov_lv par datiem!

Nav skaidrs, vai pasaules līmeņa augstskolas ir labākais veids, kā veicināt konkurētspēju. Daži autori (https://dir.lat/btkWNS) secina, ka top reitingotās universitātes esamība nav tik nozīmīga kā cilvēkkapitāla...

Ja nesenajā LR1 diskusijā nosoda augstākās izglītības kvalitāti, tad kādēļ mums par to darba tirgus ir gatavs maksāt vienu no vislielākajiem algas pielikumiem Eiropā? LV +66% vairāk par tikai ar vidējo izglītību, LT +66%, EE +50% UK +46% (No Boloņas ziņojuma)

Latvijas lielākās universitātes vēlēšanu priekšvakarā, kad potenciāli notiek liels pavērsiena punkts iestādes attīstībā, ir interesanti paskatīties tajā, kā Stenforda un citas uni ir iztēlojušās savu nākotni un nākotnes izaicinājumus, un ko dara 1/18

Kanādā pirms gandrīz jau gada bija tiesas spriedums, kas aizliedza pasniedzēju paaugstināšanu amatā un lēmumu par tenūru balstīt studējošo vērtējumos. Iemesls tam esot bijis tas, ka šie vērtējumi ļoti maz ko pasaka par pasniedzēju spējām...

Kontekstā par esošās augsākās izglītības kreditēšanas sistēmas reformu. Ir plaši strīdi pasaulē par to, vai maksimālā kredīta apjoma celšana automātiski noved pie augstākām studiju maksām. Jaunākais pētījums parāda to, ka starp abiem ir maza saistība....

Kontekstā par atvērtiem izglītības resursiem (Coursera, Khan Academy, edX, utml). Ja iepriekš ir bijis pieņēmums, ka tie veicinās sekmes visiem. Izrādās, ka tas nav līdz galam patiesi, un drīzāk izpildās scenārijs #2...

Laikam viens no dīvainākajiem augsto studiju maksu blakusefektiem ir tas, ka studenti sāk kļūt par cukurbēbjiem, lai finansētu savas studijas. Otrā dīvainākā lieta ir tas, ka tam ir reitings (vismaz anglosakšu valstīm). Viens piemērs un garāks raksts - ...

Liels prieks redzēt, kā starptautiski atzīta iestāde ar jauno augstskolu reitingu ir ierindojusi LU un RTU starp vadošajām pasaules universitātēm pēc ietekmes (impact). LU - 92. un RTU 201-300. vietā....

Ir sniegs, tātad viss ir labi