Alūksnē daudzstāvenes mijas ar privātmājām. Nu tāds mikslis. Privātmāju pagalmos vandās pa kādam (niknam) sunim, nu vai dzīvo pie ķēdes. Tad es domāju, priekš kam tas suns, ja cilvēki šajā pilsētā velo pie veikala atstāj nepieslēgtu. Ko tas suns tur sētā sargā? Un no kā?

"Nu labrīt! Man liekas, ka es tevi neesmu redzējusi gadu!" Kolēģi ļoti priecīgi sagaidīja mani no 2 nedēļu atvaļinājuma.

Es tikai gribēju jums izstāstīt, ka igauņi ir baigie asprāši. Tas tāds uzdrukāts lācītis, ja. Mežā. Meža takā.

Šodien bija tāds jestrs gadījums. Dzīvojamies, laiskojamies saulē, atbrauc nīderlandieši ar busu. Ievērtē apkārtni un izstaigā ar milzu haskiju bez pavadas. Sabēdājamies par izjaukto divvientulību, bet kā ir, ir. Neko darīt. Viss ir jaukiņi līdz brīdim, kad sadomāju iet uz tualeti.

Rītu sākām ar plikpeldi meža ezerā. Ūdens kā piens.

Jaunas intimitātes virsotnes. Meža vidus, putni čivina. Pārliecos pār meža namiņa galdu, cienītais pietuvojās tuvāk un man no dibenvaiga izvilka ērci.

Laikam nekad nebeigšu sajūsmināties par igauņu RMK (LVM ekvivalents) kempingu tualetēm. Tīras, sakoptas. Te vienā pat vnk stāv 40 rullīšu WC papīra paka, neviens nav atnācis un nofenderējis.

Nekad dzīvē nebūtu domājusi, ka bēru sagatavošanās procesā lielākā ņemte būs bēru cienasta organizēšana. Lai nu kur, bet ne jau Alūksnes pusē. Jau tā nervi beigti, bet te burtiski jāuzbāžas, lai dabūtu to, ko vajag un saņemtu rēķinu.

Cieši atvainojos, ka nemāku rakstīt. Un aiziet klāt asais pipars, nu vai divi.

Mazsālītajiem gurķiem bez sāls un cukura, ķiplokiem un dillēm pievienoju pāris asos piparus. Mamma atzina par labiem esam, brālis vaikstījās. Dedzinot muti ha ha ha. Griezu klāt pie salātiem, ēda! 2 dienas un jau ņukāja iekšā tāpat.

Lietās, kuras mani īsti neskar, vienmēr cenšos pieturēties pie principa "ne mana cūka, ne mana druva", bet dažkārt tā cūka un druva tik interesanti uzvedas, ka nevar neskatīties un negrauzt popkornu he he hē.

Ja nu pēkšņi notiks brīnums un saule spīdēs nedēļu no vietas, apņemos kleitas mainīt 3x dienā. Uz darbu iešu vienā, tad pusdienlaikā pārģērbšu citu, vakarpusē atkal citu. Tā vismaz paspēs uzvilkt visas.

Meža taka, pretī traucas muskuļots vīrietis uz elektrovienriteņa, ēdot saldējumu un skaļi klausoties Kurtizāņu ugunskuru.

Lietus šo un lietus to, bet ka tikai neatkārtojas pērnā gada scenārijs, kad pēc vētras ūdens pilnajās grāvmalās un applūdušajos laukos saradās ļoti daudz izbadējušos odu bērnu. Kaut kā liekas, ka šie Jāņi varētu būt tādi "kodīgi".

Darbikā smejam pie rīta kafijas. Labdien, jūs esat piezvanījis uzņēmumam SIA "Tādamuntādam". Lai turpinātu sarunu, lūdzam izvēlēties sarunas valodu. Lai izvēlētos latviešu valodu, nospiediet 1. Lai izvēlētos latviešu valodu, nospiediet 2. Lai izvēlētos latviešu valodu, nospiediet 3. 😄

Kad sāku mājās vingrot, man riebās, jo es neko daudz nevarēju izdarīt. Tagad varu viskaut ko, bet nu riebjas tik un tā.

Eju pa ielu, garām brauc smalka paskata elektro BMW. Jezu, beha bez skaņas! Skumji un pat nožēlojami.

Uzaugu ģimenē, kur zivis kādā no ēdienreizēm bija a la parasta otrdiena. Tētis makšķernieks. Līdaka marinēta citronu sulā, kūpināti asarīši, breksis, ikru maizes smalkākas nekā operā un un, bet nu spilgtākā ir mana bērnības frāze: nu zušus mēs ēdīsim tad, kad nekā cita nebūs, ko ēst.

Meža vēstis. Zied Latvijas rododendri vaivariņi. Ļoti skaisti zied, ja kas. Varžu kori dod vaļā pa deviņiem mēmajiem. Un vēl mazas čūskiņas kaut kur steidzas. Statistikai: 3 glodenes un 2 zalktīši. Foto vaivariņi un kurkulēni.

Katru reizi, kad aizbraucu pie brāļa uz Vecmilgrāvi, man ir kultūršoks. Autobusā var klausīties, kā skolas vecuma bērns zvana uz mājām un prasa, vai fāters ir dzēris. Tad vēl pieturā piemāvies sigaretas diedelētājs pēc atteikuma nolasa lekciju, kā "viņi atnāks" un te visu sakārtos. Nja.

Lasu Threads par to, kā cilvēkiem ir pagrūtāk paskaidrot, kāpēc pērnā gada uzvarētājs eirovīzijas priekšnesumā uzstājas kleitā. Tās teju pusplikās vāveres paskaidrot nav grūti, bet kleitu - ir! Teikšu godīgi, ar nepacietību gaidu praida mēnesi, lai redzētu kā šis soctīkls LV tiks galā. 😆

Rīgas centra veikali pilni ar ārzemniekiem, skenē produktus ar google tulkotāju. Malači, vismaz nenopirks jau izvārītas olas, kā es Spānijā 😆

Nu tad par lielsiku sestdienu 🇱🇻 #hokejs #eirovīzija

Veikalā izdevās nopirkt izcili gatavus avokado. Kuru griežu, tas labs! Kauliņš mazs. Sajutos, it kā būtu loterijā laimējusi, jau gribēju iet nopirkt vēl vienu paciņu, bet tad atcerējos, ka pilna loze loterijā negarantē, ka tāda būs arī nākamā, un nomierinājos.

Mana soma varbūt ir mīkstā, bet ne jau es. Savilku savas humpalās nomedītās smalkās lietus drēbes un darbikā ierados sausāka par sausu. Premium!

Biju domājusi uz dzimšanas dienu nopirkt jaunu kleitu. Skatoties laika ziņas, laikam jāpērk jauna Didriksons jaka.

Kad tiku pie sava pārgudrā pulksteņa, kļuvu par datu vērotāju, soļu skaitīšanas vergu un sava miega pētnieku. Pārraut to ķēdi bija grūti. Apnika, ka visas tabulas man stāsta, ka esmu neizgulējusies, lai gan pamodos moža, apnika, ka mana velo braukšana kļuva nevērtīgāka ar noietu. Esmu brīvs elfs!

Man darbikā šodien Veselības inspekcjia. Kolēģis: "Kas tās par dāmām tev tur atnāca?" Saku, ka inspekcija, uz ko šis patiesi pārsteigts: "Tur strādā tik jaunas un simpātiskas dāmas?" Vecais stereotips, ka nāks dusmīga kundze gados vēl dzīvs ha ha ha.

Šodienas laika ziņas.

Iesmēju par brāļa saiešanu vecumā, bet vakardien piedzīvoju savējo. Noskatījos video, kur runa par skolas laiku mīļāko skolotāju un centos atcerēties kādu no savējām. Principā sajūtas tādas, it kā stāvētu pie atvilktnes, kur jābūt mapītēm ar informāciju, be tur pilnīgs tukšums! Nulle atmiņu.

Vienu dienu tu esi jauns un lecīgs, bet gadus 30 vēlāk citē savu māti. Brālis, sūdzoties par savu tīni, tik sirsnīgi čīkstēja, kā puika uz skolu aizvilcies hudijā, nepaņemot vējjaku. Pliks esot! Nu šausmas! Labi, ka mēs tā nedarījām. Redz, puika pie datora krūzes krājot. Neaiznesot uz virtuvi.

Pirms vairākiem gadiem man uzdāvināja kaleidoskopu, kurā ir nevis tie krāsainie stikliņi, bet laikam spogulīši, jo bilde mainās no tā, uz ko skaties. Biju uzgājusi pastaigā, skatīju pilsētu caur kaleidoskopa aci.

Sunday, Riga, Latvia, 7.45 AM. Speaking of romance ♥️

Lai jums visas olbaltumvielas, draugi! 💚

Dažreiz, ja trūkst pastaigu mērķis, var izdomāt ko pilnīgi trololo, piemēram, Lieldienu kartītes nevis nosūtīt pa pastu, bet iznēsāt pa adresēm 😄

Ričarda tētis iedevis puikam ierunāt teikumus. Prieks par puikas attīstību 🫶🏼

Pastaigu ministrijas laika ziņas. Tev brīvdienās likās, ka ir auksts vējš? Lūk, tieši tā, tev tikai likās. Ārā vējam ledaina dvaša.

Ārā +10 grādi. Latvietis:

Sāk sākties!

Threads kāda dāma jautā, vai Rīgā liepājnieki kaut kur atzīmējot Liepājas 400. dzimšanas dienu. Saķiķinājos. Tas ir kā jautāt, vai alūksnieši augusta pirmajā svētdienā kaut kur Rīgā svin Alūksnes kapu svētkus.

Nogriezu pagaršot banānmaizi, ko vakardien uzcepu. Nē nu labi, var saprast, kāpēc cienītais to bija gatavs ēst tikko no krāsns izņemtu. Ļoti laba. Pagaršošu vēlreiz.

Čau, man vajadzētu ārsta palīdzību. Un, nē, es negribu, lai mani ārsts par velti diagnosticē sociālajos tīklos, es novērtētu, ja kāds ārsts atrastu 10 minūtes, lai man palīdzētu ar vienu scenārija detaļu. Mīlā un cieņā pret mediķu profesijas nozīmīgumu, -plānā galdiņa urbējs.

Pie Zefīra un Flautas cilvēki sēž ārā. Lūk, tas ir īsts pavasara gars!

Aptiekā stāvu rindā, lai izņemtu interneta sūtījumu. Karsts. Svīstu. Tūlīt ģībšu. Divas rindas. Ienāk dāma un krieviski prasa, vai es varu viņu palaist, viņai darbs. Viņai darbs, a mani cienītais mājās ar Lido kartupeļiem gaida. Un man vēl jāpavingro. PRIORITĀTES!

☎️Gribi zināt, kā krāpnieki no Tbilisi apzaga pensionārus Latvijā, bet negribi lasīt? 🎧 Ieliec austiņas, Tev @inesebrazhe.bsky.social visu pastāstīs! Mūsu jauno pētījumu, kurā atmaskojam telefonkrāpniekus, klausies te:  open.spotify.com/episode/0JOP...  vai te: lr1.lsm.lv/lv/raksts/at...

Alikantē viena lieta bija stabili labāka nekā Rīgā. Visas nedēļas laikā nevienu reizi nebija sajūta, ka mani notrieks auto. Pirms brīža atnācu uz darbu, gājiens aizņem 30 minūtes. Lūk, 2! reizes un uz gājēju pārejas, kur viena netālu no skolas un zonā 30. Laipni lūgti mājās, he he he.

Sushi čalis prasa, no kurienes mēs esam. Saku, ka Latvijas. Baig nesaprot, saku, ka Lettonia. Pielec labāk. Prasa, kādā valodā mēs runājam, saku, ka Latvian. Jau saprotu, uz kurieni šis sūds velk. A rus.. russsian .. Jezus, sākas! Teicu, ka tā ir valoda non grata.

Ja Spānijā mājās gribas cept omleti, tad šīs ir tās olas, kuras nevajag pirkt 😅🫶🏼

Latvieša mūžīgais "ka tik nesapriecāties par ātru" var beidzot atkorķēt savu mīļāko limonādi, dziļi ievilkt elpu un izelpot. Pirmais malks. Priecājies! Prieks vairo veselību! ❤️🐈‍⬛

Ja Dānijā un Nīderlandē ļaudis neaizraujas ar aizkariem (sak, mums nav nekā slēpjama), tad spāņi manāmi nav iespringuši uz sienu biezumu. Kā obligāts atribūts ir kopīgs "gaisa" iekšpagalms, kur, atverot logu, vari kaimiņam padot kādu zeķu pāri vai svaigāko virtuves virumu. Jau bija piemirsies.