Astra Spalvēna brīnišķīgi raksta par pirmo dzemdniecības grāmatu - un līdz ar to mūsdienu medikalizētās, ekspert-centrētās dzemdniecības pirmssākumiem LV. “Autors norāda, ka apraksta “kā viņš savā prātā to tur”, tādējādi atzīstot, ka sievietes ķermenis viņam ir pieejams vienīgi iztēlē vai atmiņā.”

kreimenītes centrā maksā 5€, Grīziņkalnā pie sirmmāmiņas - 2€.

“vēlēšanas nav par ekonomiku [bet par vērtībām]” - un to izmanto populisti 🥲 vēlētāji balso par bizņesu bīdītājiem, kaut gan patiesībā ir diezgan kreisi orientēti un grib atbalstu - labklājības valsti. “komunisti nāk”, kaut gan paši noguruši no ekonomiskās nevienlīdzības, dzīves dārdzības.

Puiku (Miku), kurš brauca ar velosipēdu, uz lauku ceļa busiņš notriec tā, ka velosipēds pārlūza uz pusēm, un viņš vēlāk slimnīcā nomirst. Intervētāja mātei: viņam bija ķivere?

aiztaupīšu jums laiku - Indriksone piedāvā to pašu, ko Parādnieks (skaistus vārdus un piemest bišķi pabalstiem, veicināt latvisko dzīvesdziņu), bet izglītībā grib “Ģimenes veselības mācību”, kas būs tikpat svarīga kā matemātika. kāda vēl zinātne? ej, kopojies Latvijai!

un kā ar sabiedrības interesēm?

prezidenta vēlētā “valdības upe, kam plūst” pašreiz izskatās duļķaina un piesārņota.

mīļākās krāsas it visur 💛

vīrs vēl nereti lasa lekcijas reģionu filiālēs. brauc ar savu auto. prasīju, vai ar benzīna cenām nesanāk šobrīd, ka izdevumi pārsniedz ienākumus no šī “misijas darba”. varat trīsreiz minēt atbildi.

“nu šoreiz tiešām tiešām būs samazinājums jūtams arī pircējiem”

same energy

lielisks, reālistisks apskats par “MI mums tūlīt visiem atņems darbu” kapu zvaniem, ko dažiem tīk nekritiski skandināt. kas pagātni pētī, tas nākotni svētī. iespēja Satori rakstus noklausīties ar MI balstiņu ir odziņa uz kūkas. mans bébé pasācis iemigt pie šādām pasaciņām.

bildē saimnieki pie galda sasēduši, tagad liks visiem strādāt, noliks sievietes tfu tfu EMOCIJAS malā. baltie krekli, tumšie uzvalki un margrietiņas.

klausoties, kā jau atkal auto - kopš vairs nav mīnusu - uzgāzē un ārdās pa tukšo Valdemāra ielu vakaros un naktīs, ir pārdomas, kāpēc Jaunciema gatvei, kas kalpo kā apvedceļš (pa kuru arī iet sabiedriskais) apdzīvotajās vietās ir piešķirts 30km/h. bet pašā centrā, kur ir arī skolas, lūk, nevar.

kad Kulbergs runā par strādāšanu vasarā un “vai jūs esat gatavi strādāt”, viņa mīmika un diezgan tukšās papildinošās frāzes mudina domāt, ka šis visiem liks kaplēt viņa mazdārziņu.

enter Rinkēvičs. šis nav mans prezidents un šis nav mans premjers.

rūpju darbs Rīgas ielās 💚

daudzbērnu māmiņa ikdienas gaitās jeb šoreiz starp bébé ēdienreizēm man bija gods būt promocijas padomes sastāvā - jau kā RSU vadošai pētniecei. LV sociālo zinātņu PhD saimei pievienojas Velta Skolmeistere! 🎉 pašrefleksiju raisošs darbs par identitātēm dziļās mediatizācijas ietvaros.

politikā esot iestājies haoss. Gobzems: hold my beer

šodien uz velo redzēju Brēmani. šahs un mats.

varbūt Rīgas domes deputātiem arī var piešķirt Dailes teātra telefonuzlīmes, lai darba laikā nefilmē saturu soctīkliem?

pirms gada aizstāvēju PhD - jau nojaušot, ka neesmu viena, kas tur priekšā stāv. šodien stumju šo kādu ratiņos un priecājos, ka šis kāds izvēlējies Eiropas dienā pirmoreiz apvelties.

starp bébé ēdienreizēm izskrēju parunāt raidierakstā. nākamnedēļ man ir gods būt daļai no promocijas padomes - tur gan sanāks ilgāks logs, kuru ceram kaut kā pārdzīvot. izraušanās no mammības rutīnas ir svētīgas. bet labi būt atpakaļ un tādu siltu piena rausi iemidzināt.

*slow clap*

iepriekš te bija bezmaksas stāvvietas, tagad - Rīgas satiksmes. ok, forši, ka par vietas aizņemšanu beidzot ir jāmaksā, bet kādēļ stāvvietas Klusajā centrā atstātas uz ietves, man nav skaidrs, jo pilsētas attīstības plānos bija tādas novākt. varbūt izpostīta zaļā zona promenādē neskaitās 🥲

pasūtīju sev beidzot savus tautastērpa brunčus. kaut esmu dzimusi, augusi Rīgā, manas vasaras pagāja Kandavā - tur ir mana laimīgā zeme. būs man Kandavas pļavu spradzeņu, Abavas senlejas, Tereriņezera un čužu purva krāsu brunči ♥️

regulāri uz velo redzu Valaini, uz Vanšu tilta man garām pabraucis arī Kariņš, pie Ziedoņdārza - Agnese Zeltiņa. ar velo uz darbu tagad braukšot arī Elīna Didrihsone. kritiskā masa ir sasniegta. vajag tikai infru un mierinātu satiksmi 🥲 un neklausīties tos, kas citus saukā par velofašistiem utml.

pēc 🇱🇻 svētkiem vecākais brālis aizmidzināja mazo brāli un pēc tam apsēdās turpināt rakstīt grāmatu. mazās laimes.

pats jaukākais apraksts - “līdzautors sešiem mazbērniem” ♥️

brālis atgādināja, ka bija tāds laiks, kad uz mēnesi. MĒNESI. mēs Rīgā baudījām Vasaras ielu. 2020. gads. liekas nereāli.

daļu sabiedrības neinteresē īpaši badinātās humanitārās un sociālās zinātnes, jo “tās taču tikai kāš naudu” (kaut vairums zinātnieku plēšas pušu, skaidrojot savu pētījumu rezultātus, to nozīmi). kaut kā nešķiet, ka aptaujas palīdzēs “nodrošināt visu zinātnes nozaru grupu vienmērīgu attīstību”.

esmu tik veca, ka man sagādā patiesu prieku puķes ielās - jo īpaši šādas, pašu iedzīvotāju rūpētās 💚

kad trūkst argumentu, “jaunās māmiņas” un viņu vajadzības, izrādās, ir populista trumpis, ko nomest, pat runājot par vides pieejamību un pilsētas labiekārtošanu. šīm, nabadzītēm, vajag Ģertrūdes baznīcas apli, lai vestu bērnu uz skolu ar auto.

man šogad prasās Kritisko masu. GĀJĒJIEM. jo uz ietves ir vieta jebkam - auto, skūteriem, velo, terasēm, miskastēm, sniega čupām, reklāmu stabiem, stalažām, jebkam. un gājējam ir jālavierē starp to visu. arī uz brauktuves gājējiem nav vietas - pat, lai apietu šķēršļus uz ietves.

šorīt mazais modinātājs izdomāja nezvanīt, bet paspēlēties ar savām rociņām. modinātājs telefonā tika noslāpēts baltajā troksnī. recipe for disaster. bet sākumskolnieki jau sēdēja pie brokastu galda, apģērbušies un gatavi, kad vecāki beidzot pamodās, pagādājot harmoniskāko rītu, kāds līdz šim bijis.

beidzot pieķēros omītes mammas atstātajām Sigridas Un(d)setes grāmatām. Zentas Mauriņas priekšvārds un tulkojums vien ir ko vērts. Mauriņa starp citu lieto vārdu “māternitāte”, apzīmējot “motherhood”.

zils gar acīm

Agra un Elīna un @satorilv.bsky.social ir radījuši ko vārdos neaprakstāmu ♥️ paldies! man rit jau trešais pirmais gads, bet, šķiet, lasot šo grāmatu, teju ikkatrs stāsts papaijā galvu ar klusu, vārdos neizteiktu “i know, same”. kaut šoreiz eju bērnkopībā ar lielāku pieredzīti - tik un tā aktuāli 🥲

ir dienas, kad varu, rokās turot zīdaini, nolobīt olu, un pastaigas laikā, midzinot bébé, piedalīties projekta sapulcē. bet pārsvarā bērnkopība un mājas darbi mani noslīcina. šodien izpeldēju.

jāsāk rubrika, pret ko Rīgas pašvaldības policija vēl ir bezspēcīga. autovadītāji Rīgā ir neaizskarami. bizness un tā.

bonuss dzīvošanai augstākajā stāvā ir putnu čivināšana bēniņos, kas skan tik skaļi, ka bezmaz jāmeklē ligzda virtuves skapīšos. kad tāda saule aiz loga, man arī gribas dziedāt, savukārt bébé laimīgs sauļojas uz paklāja.

“miljonāri un veiksmīgi cilvēki” piedāvā kursikus vīriešiem. es tīri vai bez vārdiem par sabiedrības maskulīno krējumu, kas raduši vietu konferences runātāju vidū.

Oldenburgs “The Great Good Place” rakstīja par vēsturisko rosīgo “galveno” ielu, par mīļo bāriņu vai cafe, kur tikties un aptunāties ar cilvēkiem, par vietām, kur atpūsties pēc darba ārpus mājām un sajust kopienu, sajust sevi kā daļu no kā lielāka. man ļoti pietrūkst šādas “trešās vietas” Rīgā.

šodien satiku dēla 9gadīgo klasesbiedreni - stumjam velosipēdu līdz satikšanās vietai ar vecākiem. ievērojot jaunos noteikumus. tikmēr pieaugušie satiksmē Rīgā: goda vārds līdz kaklam tas haoss uz ietvēm, ko dome atstājusi pašplūsmā.

absolutely agree

es ar savu bébé izvairos no publiskām un cilvēku pilnām telpām, kamēr vakcīnnoliedzēju dēļ Latvijā pamazām atdzimst masalas un kamēr puika gaida gada vecumu savai potei. no kolektīvās atmiņas pazuduši bērnu vārdi uz kapakmeņiem.

mums fonā vienmēr skan radio. bērni visu savu mūžu ir klausījušies ziņas. šodien: - EMMA, BĪSTIES! ES ESMU SLEPKAVA ELEKTRISKĀ RATIŅKRĒSLĀ! PIU PIU PIU nē nu jā.

piedāvāt darba devējiem naratīvu, ka papildatvaļinājumi darbiniekiem ar bērniem ir diskriminācija, ir …interesanti. drīzumā daudz aktuālākas tāpat būs rūpes par senioriem. vai tad eksperti spriedīs līdzīgi? rūpju darbs - pārsvarā uz sieviešu pleciem - tikai transformējas, bet nezūd visu mūžu.

“pastāv pamatotas bailes, ka viņas vīrs viņu nogalinās, ja pamodīsies un ieraudzīs, ka viņa mēģina atbrīvoties” kā labā strādā tiesa, neieslogot tādu varmāku? kurš/a tiesnesis sargā tādu cilvēka izstrādājumu? nākamreiz no gūsta var brīvībā neizkļūt.

pārlasu un pārlasu, bet arī Satiksmes ministrijas inforgrafikā teikts, ka ar velo (!) drīkst braukt tagad no 10 gadiem. tā ir kļūda rakstā, vai ne? man negribas ticēt, ka pēkšņi mana pirmklasniece un trešklasnieks nedrīkst braukt ar saviem riteņiem Rīgā, ko viņi dara kopš 4 gadu vecuma.