“miljonāri un veiksmīgi cilvēki” piedāvā kursikus vīriešiem. es tīri vai bez vārdiem par sabiedrības maskulīno krējumu, kas raduši vietu konferences runātāju vidū.

Oldenburgs “The Great Good Place” rakstīja par vēsturisko rosīgo “galveno” ielu, par mīļo bāriņu vai cafe, kur tikties un aptunāties ar cilvēkiem, par vietām, kur atpūsties pēc darba ārpus mājām un sajust kopienu, sajust sevi kā daļu no kā lielāka. man ļoti pietrūkst šādas “trešās vietas” Rīgā.

šodien satiku dēla 9gadīgo klasesbiedreni - stumjam velosipēdu līdz satikšanās vietai ar vecākiem. ievērojot jaunos noteikumus. tikmēr pieaugušie satiksmē Rīgā: goda vārds līdz kaklam tas haoss uz ietvēm, ko dome atstājusi pašplūsmā.

absolutely agree

es ar savu bébé izvairos no publiskām un cilvēku pilnām telpām, kamēr vakcīnnoliedzēju dēļ Latvijā pamazām atdzimst masalas un kamēr puika gaida gada vecumu savai potei. no kolektīvās atmiņas pazuduši bērnu vārdi uz kapakmeņiem.

mums fonā vienmēr skan radio. bērni visu savu mūžu ir klausījušies ziņas. šodien: - EMMA, BĪSTIES! ES ESMU SLEPKAVA ELEKTRISKĀ RATIŅKRĒSLĀ! PIU PIU PIU nē nu jā.

piedāvāt darba devējiem naratīvu, ka papildatvaļinājumi darbiniekiem ar bērniem ir diskriminācija, ir …interesanti. drīzumā daudz aktuālākas tāpat būs rūpes par senioriem. vai tad eksperti spriedīs līdzīgi? rūpju darbs - pārsvarā uz sieviešu pleciem - tikai transformējas, bet nezūd visu mūžu.

“pastāv pamatotas bailes, ka viņas vīrs viņu nogalinās, ja pamodīsies un ieraudzīs, ka viņa mēģina atbrīvoties” kā labā strādā tiesa, neieslogot tādu varmāku? kurš/a tiesnesis sargā tādu cilvēka izstrādājumu? nākamreiz no gūsta var brīvībā neizkļūt.

pārlasu un pārlasu, bet arī Satiksmes ministrijas inforgrafikā teikts, ka ar velo (!) drīkst braukt tagad no 10 gadiem. tā ir kļūda rakstā, vai ne? man negribas ticēt, ka pēkšņi mana pirmklasniece un trešklasnieks nedrīkst braukt ar saviem riteņiem Rīgā, ko viņi dara kopš 4 gadu vecuma.

reiz man kāds domes darbinieks teica, ka Rīgā maisiņus parkos nevarot likt - “nopizģīs” bija vārds, kuru viņš lietoja. redz, tomēr nezog. stāv vēl gana daudz un jau labu laiciņu. varbūt pienāks laiks, kad arī soliņus centrā izliks un izrādīsies, ka tos neizmanto tikai bezpajumtnieki 🥲

pārvietoties pa Rīgas centru nozīmē mentālo darbu, shēmojot maršrutus - vai būs ietve, un gana plata, lai ar ratiem izvairītos no velo, skūteriem? - vai tur bieži uz ietves neparko auto? - vai ir droša pāreja /🚦? - vai nav ēkas remonts un bloķēta ietve? - vai iela nav drausmīgi skaļa un putekļainā?

kamēr runājos ar studenti ekrānā, siltā saulītē man rokās aizmieg bébé un pienāk ziņas, ka esmu kļuvusi par vadošā pētnieka p.i. ✔️ rīts, kad multitaskings izdodas, ha. kamēr neatver ziņu portālus, dzīve pat izskatās cerīga 🥲

vecākais brālis bébé priekšā tik ilgi kratīja visus iespējamos grabuļus un dziedāja, līdz mazais padevās un aizmiga. tā pieradis pie trokšņa, ka klusums par klusu miedziņam.

pūpo pūpo pūpoliņi 🤍 youtu.be/188JNauzKz8?...

ļāvu dzīvot un uzziedēja - man pirmoreiz! šajās mājās visas dzīvās būtnes aug griezdamies 🌿

Mūsu Trīs Krāsu Ilzes un Rūta arī tikusi pie balvas 🍎

me, finally accepting the inevitable burden of reviewing manuscripts and dreading to become Reviewer #2. #academicwriting

pēc “Inside the Manosphere” gribas izmazgāt acis un ausis, lai atšķaidītu tās derdzigās šausmas. ezotēriskie kursiki sievietēm un red pill investment scams vīriešiem, kas caur soc. medijiem ļauj dažiem pelnīt uz citu ilūziju rēķina. nekā jauna 🥲 bet šis mirklis bija lielisks. atkal - mammas.

noveda VSAA līdz asarām. nenododamo daļu nevar paņemt pirms pamatdaļas. visa info ir sistēmā, VSAA redz, ka tēvs ņem pamatdaļu uz konkrētu laiku, bet, nē, man ātrāk neko piešķirt nevar. un neviens nevar atbildēt, kāpēc tā sistēma iekārtota. sapinušies meistarībā un iesniegumos.

traģikomiski - abi ar vīru it kā esam izglītoti ļaudis, bet pat mēs apmaldījāmies LV pabalstu sistēmā un jau vairāk nekā 2 nedēļas mēģinām saklikšķināt pareizos lauciņus Latvija.lv, lai tiktu piešķirta nauda mūsu “netradicionālajam” risinājumam 🥲

100 punkti nākamreiz auto ieparkosies pirmajā stāvā. bet domei un pašvaldības policijai šis šķiet normāli. jo bizness. jo gājēji ir prioritāte tikai uz papīra. pārdesmit metrus tālāk pat ir īstermiņa bezmaksas stāvvieta, bet kungam par tālu.

šodien bijām flanēri un flanēzes. absolūti brīnišķīga izstāde, ar lielu rūpību un pārdomāti radīta.

pasaule jūk un brūk, bet mūsu burbulis ir vēl relatīvi drošs un mans piena rausis ir pieņēmies par pusotru kilogramu mēneša laikā. un es sev gribu pateikt par to paldies!

beidzot saņēmāmies atkal mīt ierastās takas jaunā sastāvā. kā smaržo priedes, kā dzied putni, kā spīguļo saulīte!

nedēļas bilance - 2 attālinātas (brīvprātīgas) darba sapulces, 1 klātienes saruna ar aktīvisma ievirzi. mīlu savus bērnus bezgalīgi, bet es nebūtu es, ja nevarētu/nedrīkstētu kaut mazliet, bet pakustināt smadzenes un vienoties veldzējošās akadēmiskās sarunās, tā atšķaidot pienā mērkto ikdienu.

atšķirībā no Epstīna upuriem, citiem bija iespēja pateikt “nē” un daži to darīja. īpaši sirdi silda viena zinātnieka morālais kompass - mamma. www.science.org/content/arti...

tas viss sākās ar 1 mašīnu sniegā un pašvaldības policijas slinko un autovadītāji-nabadziņi-nezina-ka-tur-nedrīkst-parkoties attieksmi. tagad tur ir dubļu kalni. vai arī tagad viņi nezina, ka tur apakšā ir (bija) zaļā zona?

šorīt radio dzirdēju, ka Saeimas vēlēšanu iecirknis būs arī Zoodārzā. memi aizņēmos no Mārtiņa Eņģeļa.

manas smadzenes ir miskaste. tik daudz nelietderīgas informācijas, kas atnāk atmiņā nesaukta. 3klasnieks mācās deklinācijas. es: lokativs kur? BUMBIERIEKŠĀ bum bumbieris zīdainītis raud. es: kam Tu mauro? Tu ma-a-auro. man laivā nevar bīdīt sēdekļus.

✔️ (un ne tikai tādēļ, ka mans mammības stāsts tur ir)

Slava Ukrainai, tās varoņiem un varonēm, šodien un katru dienu. Darjas teksts kā atgādinājums, ka katram roka jāpieliek Ukrainas atbalstam. Lai šī vēstule nebūtu rakstīta mums. www.punctummagazine.lv/2024/01/08/n...

Mums ir liels prieks, ka šogad esam apvienojuši spēkus ar Rīgas Centrālā bibliotēka, lai kopīgi rūpētos par lieliskām nodarbībām kā lieliem, tā maziem - caur radošumu un stāstiem mēs mācīsimies saprast sevi un viens otru. Uz tikšanos Bērnu mentālās veselības nedēļā no 2. marta.

man kā soc zin pētniecei saistoši lasīt komentārus, kas lieliski ilustrē lielas sabiedrības daļas attieksmi pret sievieti, jo īpaši māti: www.facebook.com/share/p/18Ah... apkaimju koordinatoram tikai lūdzu pacelt domē jautājumu par auto uz ietvēm - jo ar ratiem netieku garām.

pirmklasniece skolas olimpiādē ieguva kalendāru. dusmīga, jo kalendārs derot tikai šim gadam. bet tas nekas - viņa to lietošot arī nākamgad. datumi jau tie paši. vecākais brālis bez diplomiem uzskata, ka katra viņa kļūda ir devusi mācību māsai un tādejādi viņš palīdzējis dabūt diplomu. nē nu jā.

gadsimta sniegputenis it kā beidzies, bet katra mana iziešana ar ratiem ir cīņa ar dažādiem elementiem Rīgā. un es nedomāju tikai sāls putru uz ietvēm.

Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani” jau sesto gadu izpletīs spārnus un dosies pie jums ar sarunām par un ap bērnu mentālo veselību no 2. līdz 8. martam Debesmannas FB un YouTube platformās.

manā tuvo paziņu un draugu lokā pēdējos gados Latvijā četri cilvēki ir atņēmuši sev dzīvības. gan vīrieši, gan sievietes. jauni, forši, silti cilvēki. vai nu mans burbulis, vai vidēji tā sanāk, nezinu. vienkārši skumji. such a waste.

ticu, ka retorika par “tautas ataudzi” kļūs vēl krāšņāka, kailajiem cipariem iegūstot vēl drūmākas nokrāsas. varētu beidzot aktīvāk ķerties pie ģimeņu ar bērniem (un citu) dzīves labklājības uzlabošanas (kvalitāte, ne kvantitāte, ziniet), bet tas populistiem un autokrātiem ir par sarežģītu.

izgāju pasportot jeb kad vēlme nebūt iesprostotai 4 sienās ir spēcīgāka par dabas stihiju ❄️

man nu ir veseli trīs asistenti - šis ir vismazāk ieinteresēts zinātnē (pašlaik), bet, nu, teach ‘em while they’re young. ir, kas rociņu patur, lasot recenzijas ♥️ #AcademicSky

sākumskolnieks piedāvājās palikt ar mani un mazo brāli mājās (māsa izvēlējās izklaides ar tēti). pastaiga ārā: - mammu, bet kāpēc tieši sirds ir mīlestības simbols? kāpēc ne plaušas, jo bez tām nevar elpot, vai deguns, jo ar to var sasmaržot mīļā cilvēka smaržu? vai DIBENS? nē nu jā.

Ķirsis: “aiz parakstu vāšanas par bērndārzu neslēgšanu varētu slēpties savtīgas intereses” nē nu jā. vecāki varbūt baidās, ka jau tā sarežģītā ikdiena kļūs grūtāka, jo tie “daži kvartāli” rīta loģistikai pieaudzē ekstra slogu? vai arī Mr Nedzīvoju-Rīgā domā, ka visus ved uz dārziņu ar auto?

starp neverending piena straumēm, pirmklasnieka brīvlaiku un ikdienas rūpēm prasījās palasīt ko gaišu un iespējojošu (ir tāds vārds?). savas Outlander lubenes pabeidzu, paņēmu šo. nošāvu griezi - nežēlīgi depresīvi, kaut nekā jauna 🥲

zvanu uz jauno 1201 par zālienā ieparkotiem auto. pašvaldības policija: jūs SKAIDRI ziniet, ka tur ir zaļā zona? par to vietu jau zvanīja šodien. iedomājaties autovadītāju - viņš jau var nezināt, ka tur nevar parkoties. lūk, pašvaldības policijas attieksmīte. negribīgi pierakstīja auto numurus.

sākumskolnieki ziņo, ka šobrīd stilīgakās dziesmas ir - Omnibuss - Macarena - Ra ra rasputin (Bonny M) - Stop (Spice Girls) oi, bērni, ļaujiet padalīties ar 90ito/2000gadu daiļradi.

jaundzimušā posms ir vienkārši jāpārdzīvo, bet negaidītu prieku un laimi šoreiz dod vecākie bērni, kas dievina mazo brāli. ziema gan varētu beidzot beigties. vairāk kā jebkad gribas sauli, gaismu un siltumu.

pirms 10 gadiem stāvējām garās rindās uz bērndārzu Rīgā, jo bija par daudz bērnu. tagad risks, ka ar jaunāko stāvēsim rindā - jo būs par MAZ bērnu. rindas ir latviskās dzīvesdziņas esence.

“mātbūšana” manās ausīs griežas, bet arī “mātišķība” nav diži labāks “motherhood” un ”mothering” latviskojums. es neoficiāli joprojām saku “mammība”.

pirmā pastaiga ✔️ gadi iet, bet izstumsi-vai-iestrēgsi loterija Rīgas centra ielās joprojām ir jāspēlē piespiedu kārtā. nākuši klāt vēl kurjeri ar močiem un uz ietves nomestie auto. Rīga, fui Tev.

katru reizi, kad savā konstanta bezmiega un nerimtīgo baby blues stāvoklī atveru ziņas, šķiet, esmu nokļuvusi kaut kādā fever dream. bet man nav kapacitātes reaģēt. es varu tikai noraudzīties kā divi senili naudas, varas un asiņu kāri cilvēka izstrādājumi salauž esošo kārtību. baigi depresīvi.