2026. gods pavasarī gaidoma literata i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča gruomotys “Latgalīšu literati. Mozs īsavierīņs” izīšona. Ar daļu latgalīšu literatu Lukaševičs jau īpazeistynuojs ari portala skaiteituojus. Itūreiz stuosts par gruomatnīku Eduardu Kozlovski.

💬 Vysu sarunu ar Diānu Apeli par muokslinīka i pedagoga lūmu saplyusšonu, studeju procesu i studentu īspiejom, kai ari muokslu, kas varbyut izgluobs pasauli, skaiti ite: lakuga.lv/2025/12/02/muoksla-izgluobs-pasauli-saruna-ar-muokslineicu-i-pedagogi-dianu-apeli/

Vysi interesenti ir aicynuoti catūrtdiņ, 4. decembrī, Lūznovys muižā iz konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2025” nūslāguma pasuokumu. Pyrma tuo aicynojam portala lakuga.lv skaiteituojus puorbaudeit sovys zynuošonys latgalīšu prozā.

Diāna Apele ir RTU Rēzeknis akademejis docente. Paraleli pedagoga dorbam Diāna ir konceptuala muokslineica, kas sekoj leidza aktualajom tehnologejom, savynūt vysaidus muokslys veidus i myusu dīnu īspiejis. #SIF_MAF2025

2026. gods 25.–27. aprelī Latgolys pūdnīku dīnys svieteis 45. jubileju. Par gūdu itai nūtikšonai taisa fotokonkursu “Latgales podnieki laika ritumā”, kurā aicynoj Latvejis fotomuokslinīkus – kai amaterus, tai profesionaļus – īsyuteit fotografejis.

Itymā nedeļgolā, balansejūt storp adventa laika klusū, tok prīceigū Kristus dzimšonys gaideišonu i laiceigom kulturys nūtikšonom, byut Latgolā nu Bolvu da Daugovpiļs aicynoj “Divu krastu radio” Ziņu nūdalis vadeituoja, Latvejis Radejis Latgolys studejis uorštata autore Laura Sondore.

Septembra vydā Rēzeknis Centralajā bibliotekā tyka atkluots žurnalistis Marutys Latkovskys izdavums “Ar mani Latgola tai runojās…”, kurā apkūpuota informaceja par 50 izcylom personeibom latgalīšu literaturā. #SIF_MAF2025

Kaida ir turysma situaceja niu, kai tei puorsamejuse pādejūs godu laikā i kū varātu dareit, kab regionu padareitu vēļ pīviļceiguoku? Latgolys Regionaluos televizejis raidejumu cykla “Latgolys susātivs – turpynuojums” trešais raidejums byus par turysmu.

4. decembrī Reigā, kulturys nomā “Atmoda”, nūtiks “Impro bomža” aba Mareka Ruskula improvizāta izruode latgaliski “Kas byus, tū kristeisim”.

29. novembrī 13 stuņdēs Rēzeknis Muokslys nomā nūtiks Andra Uškāna gruomotys “Eisa Rēzeknis viesture | A Brief History of Rēzekne” atkluošona, viestej bīdreiba “Nezināmā Rēzekne”. Izdavumā informaceju par Rēzeknis viesturi var puorskaiteit latgaliski i angļu volūdā.

Catūrtdiņ, 4. decembrī, Lūznovys muižā jaunuokuos latgalīšu literaturys interesenti aicynuoti iz konkursa "Latgolys prozys skaitejumi" nūslāguma pasuokumu, kurā byus vareiba dzierdēt ituo gods lobuokūs dorbu skaitejumus.

Latvejis etnoroka veterani "Laimas Muzykanti" itūgod svietej 30 godu skotivis darbeibys jubileju. Par gūdu itai nūtikšonai izdūta grupys vysu laiku popularuokūs dzīšmu izlase “”Laimas Muzykanti” 30 – zalta dzīsmis”.

30. novembrī 13 stuņdēs Rēzeknis Muokslys nomā nūtiks Andra Uškāna gruomotys “Eisa Rēzeknis viesture | A Brief History of Rēzekne” atkluošona. Izdavumā informaceju par Rēzeknis viesturi var puorskaiteit latgaliski i angļu volūdā.

Sastdiņ, 22. novembrī, Rēzeknis nūvoda Drycānu kulturys nomā ar divejim izpierktim koncertim i lelu draugu pulku grupa "Dricanu dominante" svieteja sovu 20 godu jubileju. Par gūdu svātkim izdūts ari grupys pyrmais albums.

Kulturys īsacejumus novembra pādejai nedeļai īsoka tradicionaluos dzīduošonys grupys “Saucējas” daleibneica Kristīne Jansone.

14. novembrī Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē tyka atkluota kasgadejuo Latgolys muokslinīku dorbu izstuode “Rudiņs 2025”. Ituo gods izstuodis tema ir “Komuļs”, tamā pīsadola 73 autori ar 83 dorbim. Izstuode byus apsaverama da cyta gods 3. janvara. #SIF_MAF2025

Kluotyn raidejumu cykla “Latgolys susātivs – turpynuojums” ūtruos sezonys ūtrais raidejums. Itūreiz tys viesteis par inflacejis ītekmi iz regionu – veikalu preču cenu kuopumu, pakolpuojumu i tarifu izmaiņom i daudzi kū cytu.

Sarunu ar Eviju Vasilevsku par juos pietnīceibys aizsuokumim, pietejumu temom i akutu vajadzeibu saglobuot niulejuos zynuošonys paaudzem iz prīšku skaiti ite: ej.uz/evijavasilevska

Novembra suokumā RTU Rēzeknis akademejā pasuokumā “Dzejas laboratorija” nūtyka latgalīšu dzejneicys i pedagogis Naaizmierstulis puorizdūtuo literaruo kruojuma “Lauku zīdi” pyrmuos dalis prezentaceja.

Literari muzykaluo Andrejdīna nu 1998. gods leluokā voi mozuokā mārūgā i skaniejumā ir Latgolys kulturys telpā. Itūgod tei byus 28. novembrī 18 stuņdēs Lūznovys muižā ar literata Oskara Seiksta e-gruomotys “Apredzeibys. Afflatus” attaiseišonu.

Valentins Lukaševičs par nūslāpumainū latgalīšu literati Snīdzeiti, kurys pseidonims da šam nav atšifrāts.

Novembris ir mieness, kod kotrys nu myusu izjiut leluoku patriotismu i mīlesteibu pret sovu vaļsti. Ari uorzemēs dzeivojušī Latgolys jaunīši svietej Latvejis svātkus! Rokstā Agnese Skangale sasarunoj ar Antru Toporkovu, Ēriku Ruhmani i Jadvigu Mežnieci, kurys niu studej Dānejā i Suomejā.

Vaļsts svātku prīškvokorā portala lakuga.lv skaiteituojim digitalā formatā pīduovojam apsavērt izstuodi “Esmu karavīrs. Pīrūbeža šaļtenis”, kas ļaun īsavērt zemissorga i karaveira kasdīnā, styprynojūt puorlīceibu, ka Latveja teik aizsorguota.

Kulturys īsacejumus itai nedeļai, kod svietejam Latvejis Republikys proklamiešonys 107. godadīnu, īsoka Vaļsts rūbežsardzis Ludzys puorvaļdis RIKD Kinologejis nūdalis inspektors (kinologs) Vitālijs Garionovs.

20. novembrī 18 stuņdēs @valodumaja.lv nūtiks Ligijis Purinašys autorvokors “Vysaidys gadejuma mīlesteibys”. Tymā izskanēs dzejis skaitejumi latvīšu literarajā i latgalīšu volūdā, aktualizejūt sīviškū intimitati, ceiņu par pošnūsasaceišonu i olkys piec vīntuleibys puorvariešonys.

Ar jaunu elpu i plotuoku skotu raidejums “Latgolys susātivs” ar ūtrū sezonu atsagrīž pi televizejis skateituoju, kab atkluotu vēļ naizzynuotus Latgolys stuostus. Pyrmais raidejums veļteits bezdorba vaicuojumim.

Dace Tihovska lobuok zynoma kai muzike i školuotuoja, tok itūgod jei suokuse sevi pīruodeit ari literaturā. Dace portala lakuga.lv skaiteituojim pīduovoj sovu stuostu bārnim “Napaklauseigais muzykys instruments”, kas varātu byut aizsuokums ari garuokam literaram dorbam.

22. novembrī 20.00 iz prīceigu večerinku ar folklorys kūpu “Grodi” aicynoj Nautrānu kulturys centrys i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Večerinka plānuota kai svātki vītejim ļaudim i gostim, reizē svietejūt Nautrānu kulturtelpys īkļaušonu Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā.

Evija Vasilevska ir muokslys zynuotneica i byuteibā vīneigais myusu dīnu cylvāks, kurs nu vysaiduoku aspektu padzilinuoti pietej Latgolys keramiku. Pīduovojam sarunu par juos pietnīceibys aizsuokumim, pietejumu temom i akutu vajadzeibu saglobuot niulejuos zynuošonys paaudzem iz prīšku. #SIF_MAF2025

Oktobra golā grupa “Reibums” publicēja sovu pyrmū albumu “I”. Itys mini albums ar septeņom dzīsmem ir kai atskaite par padareitū pādejūs godu laikā. Tuo nūsaukums nūzeimoj romīšu ciparu “vīns”.

Piec garuokys pauzis, publicejūt dzīsmi “Karaļs”, jaunumus muzykā latgaliski klauseituojim pīduovoj muziks Sovvaļnīks. Ar jaunū dzīsmi Sovvaļnīks dasoka cyta gods suokuos gaidomū muzykys albumu “Cārtumi”.

Ituos nedelis kulturys īsacejumu autors, Latvīšu folklorys kruotivis vodūšais pietnīks i digitaluo arhiva garamantas.lv vadeituojs Sandis Laime, aicynoj tyvuok īpazeit Nautrānu kulturtelpys vierteibys.

Pi klauseituoju tics vokaluos grupys “Latvian Voices” jaunuokais albums “Rotā”, kurā apvīnuotys desmit spūdruokuos komponistis i grupys lideris Laurys Jēkabsonis pādejūs godu tautys muzykys aranžejis i originaldorbi sešim bolsim a cappella.

Oktobra vydā grupa “Bezgaleiga sirds” izdavuse dzīsmi “Svieteiga byušona”, tai sataiseits ari videoklips, kas fiļmāts Rēzeknē i Rēzeknis nūvoda Sarkaņkolnā.

Jamūt vārā dzeivuotuoju skaita i leidza ar tū ari tradicejis nesieju sasamazynuošonu i raugūt radeit saļmu dzīduošonai labvieleigus apstuokļus, suocūt nu 21. godu symta, saļmis aizviņ bīžuok aicynoj dzīduot i vuiceitīs publiskuos vītuos.

13. novembrī Lūznovys muižā nūtiks rodūšuo seminaru cykla “Spāka LAB” seminars, kurā byus vareiba izzynuot plotuok par vītu i kulturtelpu zeimynu radeišonu, pošvaļdeibu vareibu latgalīšu volūdys populariziešonā i kūpīnu īsasaisteišonu vysaida leimiņa kulturvidis pasuokumu eistynuošonā.

Postfolklorys grupa “Rikši” 15 darbeibys godu garumā dabuojuse gona plotu atpazeistameibu vysys Latvejis mārūgā. Kab nūsvieteit itū pastuoviešonys jubileju, grupa aicynoj iz koncertu aba balleiti “Vīns – Pīci” 2026. gods 10. janvarī Latgolys viestnīceibā “Gors”.

Folklorys kūpa “Grodi” izdavuse albumu “Sudrabu smeldama”, kurā skaņ Latgolys dzīsmis i tautys muzyka, kurū “Grodi” ar etnografisku precizitati puormontuojuši sovā repertuarā. Albums papyldynuots ar teicieju personeiguos pīredzis stuostim.

3. novembrī myužeibā nūguojuse Latvejis Muokslys akademejis i tuos Latgolys filialis docente Inta Pujāte (1957–2025). Portals lakuga.lv izsoka leidzjiuteibu Intys Pujātis tyvajim cylvākim.

Pyrma 70 godu Kanadā nūmyra dzejnīks Juoņs Silkāns (1899-1955), kuram Latgola vysu myužu beja sirdī. Par Juoni Silkānu roksta literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs.

Par rudineigim īsacejumim itūreiz ir dūmuojuse portala lakuga.lv žurnaliste Anželika Litvinoviča, jei ir ari raidīroksta “Kai sorguot?” autore. Itamā reizē Anželika īsoka vairuokus veidus, kai tikt golā ar rudiņa pelieceigumu.

Folklorys kūpa “Upīte” turpynoj dorbu pi dzīšmu cykla, kas veļteits vysam godam i tuo ritiejumam. Pavasarī i vosorā īdzīduotuos dzīsmis niu papyldynoj jaunuokais cykla dorbs – “Rudens bolss”, kas da šam nav bejs folklorys kūpys repertuarā.

Latgolys regionaluo televizeja dreiži nūslēgs itūvosor aizsuoktuo raidejumu cykla “Latgales pūra lāde – atdzimšana” puorraidi. Pādejū raidejumu par Latgolys dzīduošonys, eipaši apdzīduošonys tradiceju varēs vērtīs 2. i 4. novembrī kanalā TV24, taipat ari 5. novembrī ReTV kanala vierszemis apraidē.

Pīktajā raidejuma “Kai sorguot?” epizodē sarunā par latgaliskū identitati i tuos nūzeimi vaļsts drūseibā pīsadola Jurs Viļums (“Apvienotais saraksts”), Leila Rasima (“Progresīvie”) i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja Edeite Laim.

Pīduovuojam literata Raibuo dzejūļu kūpu nu tūpūšuo kruojuma “Vysi vuordi”.

Vīnā nu ituo rudiņa Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis sēdem tyka sprīsts ari par latgalīšu volūdys lūmu 2023. gods Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu i deju svātkus i tuos īkļaušonu 2028. gods svātku programā. #SIF_MAF2025

Oktobra gola kulturys īsacejumus pīduovoj Bolvu nūvoda Bierzpiļs pogosta bibliotekare, gide i folklorys kūpys “Saivenis” dalineica Anna Kriviša. Veļu laikā jei aicynoj aizadūmuot par dzymtys vierteibom, pīsadaleit saļmu dzīduošonā i vaļsts svātku mienesī – novembrī – īsoka pasacīmuot Bolvu nūvodā.

Rotko muzejs izsludynuojs kasgadejuos Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuodis temu, itūreiz tei ir “Pīrūbežs”. Kai īrosts, izstuode byus apsaverama muzeja pavasara sezonā, tok muokslinīki teik aicynuoti da 2. janvara tai īsnēgt dorbus.

Sastdiņ, 1. novembrī, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynoj iz latgalīšu volūdys i kulturys forumu “Vierzeiba”, kurā ar pīredzis stuostim par latgalīšu volūdu i kulturu pīsadaleis latgalīšu volūdys specialisti, Latgolys kulturys dzeivis profesionali i sabīdreibā zynomi latgalīši.

30. septembrī beja kordirigentis Terēzis Brokys (1925-2018) 100. dzimšonys dīna. Portals lakuga.lv pīduovoj @lnblv.bsky.social muzykys kruojuma ekspertis Eridanys Žibys rokstu par jū.