Pūdnīku dīnu kontekstā gribīs parunuot na viņ par tradicionalu dzeivis ziņu – pūdnīceibu, bet i par cylvākim, kas ir bejuši vēļ ari paraugs dorba tykumā i raksturā. Parunuosim par specifisku gadīni, kai keramiks Polikarps Čerņavskis radeja vīnu nu naparostuokūs veiduojumu sovā dzeivē.

Portals lakuga.lv aicynoj paleidzēt nūskaidruot skaiteituoju apmīrynuoteibu ar portala darbeibu, kai ari apzynuot jūs vajadzeibys, kab īzeimātu portala atteisteibys vierzīņus i prioritatis iz prīšku. #SIF_MAF2025

“Smør Bistro” ir vīta Reigā, kas attaiseita aptyvai pyrma goda. Ite saiminīkoj latgalīts, povuors ar plotu storptautysku pīredzi – Kaspars Barsukovs. Saruna ar Kasparu par juo pasauļa pīredzi i atsagrīzšonu Latvejā. #SIF_MAF2025

Pylnys ceļa molys mašynu ryndu, prīceigi ļauds i eista, sirsneiga Latgolys tierga sajiuta – tai varātu raksturuot Latgolys pūdnīku dīnu cepļa izjimšonu Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta Gailumūs.

Svietejūt Latgolys kongresa dīnu, portala lakuga.lv skaiteituojim pīduovojam puorskaiteit Elizabetis eseju "Latgola".

Pyrmūdiņ, 27. aprelī, tiks atzeimuota Latgolys kongresa dīna, kurū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu sarokstā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Kab svieteitu itū dīnu i caltu Latgolys latvīšu pošapziņu, radeju stacejis vysā Latvejā 27. aprelī teik aicynuotys bīžuok atskaņuot muzyku latgaliski.

Latgolys jaunīte Marija Skangale roksta par tū, kū jai nūzeimoj Juoņa Streiča kinys: "Tys ir Streiča leluokais duovynuojums mums – atguodynuojums, ka i vysugryutuokajūs laikūs myusūs ir gaisma, kas nanūsaļ."

Anželika Litvinoviča pīduovoj apsavērt vairuokus konceptualus ītvorus, kas paleidz saprast, kai dorbojās plaisa latgalīšu volūdys formalys atzeišonys i faktiskys atstumšonys vydā.

Jau ūtrū godu centralī Latgolys kongresa dīnys pasuokumi nūteik Rēzeknē, tok nūtikšonys paredzātys ari Upītē, Kolupā, Baļtinovā i Leivuonā. Portals lakuga.lv pīduovoj publiskūs nūtikšonu apkūpuojumu.

Jau 18. reizi aprelī vysā Latvejā nūteik kasgadejais pasuokums “Satiec sovu meistaru!”, kura laikā sevkurs interesents teik aicynuots gostūs pi meistaru, kab īpazeitu i paraudzeitu vysaidys tradicionalūs omotu prasmis. Latgolā i Sielejā meistari interesentus gostūs gaideis 25. i 26. aprelī.

Sastdiņ, 25. aprelī, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā nūtiks skotivis runys konkurss “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotuo latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade.

Nūsaslāguse latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv raidīroksta “Mīti” ūtrei sezona. Kab saprostu, kai uzlobuot taida veida saturu, portala lakuga.lv redakceja vaicoj tova redzīņa. #SIF_MAF2025

Latgolys plānuošonys regions kūpā ar devenim Latgolys muzejim ir izstruoduojs tūs virtualuos turis, ar kū sevkurs interesents var īpasazeit mobilajā lītuotnē “Virtuālā Tūre”. Taipat dreizumā turis pīdzeivuot varēs ari kotra muzeja eipašumā tykušajuos virtualuos realitatis brillēs.

Itymā nedeļgolā, 25. aprelī, Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā “Gors”, humora projekts “Četri bruoli” ar eistynu šovu i Lauri Zalānu nūslēgs “Saulis sistemys turi” pa Latveju. Partū īsacejumus sagatavejs vīns nu četru bruoļu – Mārteņš Kozlovskis ci Kozmens.

Grāmata bija tika lieliska! Tagad klausos Rupuču dziesmas izrādei - breineigi! Būs jāiet uz izrādi, kaut, liekas, neesam primārā mērķagrupa.

“Trešuo izlūksne” ir volūdys hibridforma, kur vuordi teik pīraksteiti i izrunuoti it kai latgaliski, tok tī ir vīnkuorši puorlykti latgalīšu skaņu sistemā nu latvīšu literaruos volūdys voi izveiduoti volūdu sajaukumā. #SIF_MAF2025

Nu 5. marta kotru nedeļu tyka publicāts vīns skaņdorbs nu Latvejis Leļu teatra izruodis “Sunāns!”, kurūs speciali tai komponiejs i sarakstejs Kristaps Rasims, bet īdzīduojuse grupa “Rupuči”. Kūpā ir septenis dzīsmis, tuos vysys niu daīmamys grupys “Rupuči” YouTube kanalā.

Voi Latgolys kulturys stuosti teik da Reigai? “Mīti” 2. sezonys nūslādzūšajā serejā par tū sasarunuoja portala TVNET kulturys redaktors Tuoms Treibergs, raidejuma “Kultūras ziņas” redaktore Silvija Jokste i Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns. #SIF_MAF2025

2026. gods pavasarī gaidoma literata i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča gruomotys “Latgalīšu literati. Mozs īsavierīņs” izīšona. Ar daļu latgalīšu literatu Lukaševičs jau īpazeistynuojs ari portala lakuga.lv skaiteituojus. Itūreiz stuosts par gruomotu izdevieju Ludviku Mendriku (1877–1954).

Vasals, lakuga.lv skaiteituoj! Tyvojās 4. majs, mes cīši grybātu dzierdēt i apkūpuot vysaidus stuostus par Latvejis karūgu. Ka tova saime globoj kaidu, pa tovam, gona interesantu voi vīnkuorši sirsneigu stuostu, pastuosti mums tū, rokstūt iz e-postu [email protected] voi pamatūt komentaru itepat!

Sieliski i latgaliski dokumentej kulturviesturyskū montuojumu par Daugovu. Teik veiduots stuostu kruojums, taipat īraksteitys vairuokys raidīroksta serejis sieliski i latgaliski.

Voi i kai Latvīšu viesturyskūs zemu lykums ītekmiejs pošu viesturyskūs zemu dzeivi i atteisteibu, voi ir kaida nūzeime viesturyskūs zemu i plānuošonys regiona rūbežu nasakrisšonai, taipat i aktuali vaicuojumi par latvīšu viesturyskūs zemu vys vēļ naapstyprynuotū atteisteibys plānu. #SIF_MAF2025

11. aprelī Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzejā, tyka atkluota kolekcionara, Latgolys patriota Juoņa Žugova kolekcejis izstuode “Juoņa Žugova Latgolys stuosts”

Kulturys īsacejumus itai nedeļai sagatavejuse Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” vadeituoja Inta Viļuma. Jei atguodynoj, ka pavysam dreiži – 23. aprelī – tiks svieteita Jura dīna, tok, kai kotrim svātkim, tai i Jura dīnai juosagatavej aiz laika.

Jūlija Tumanovska marta suokuos pīsadaleja Jaunūs Baļtejis rakstnīku zīmys školā Igaunejā. Par tī pīdzeivuotū jei pīrakstejuse dīnysgruomotu, kū pīduovoj puorskaiteit ari portalā lakuga.lv.

Apreļs laikapstuokļu ziņā ir jūceigs laiks, saule mejās ar vieju i leita šaļtim, pa vydu vēļ krusa, tok apreļs jau daudzu godu garumā ir ari pūdnīku mieness. Ar īsacejumim itūreiz doluos Sandra Vuorkale – Latgolys īzemīte i J. Soikāna Ludzys muokslys školys “kapteine”.

Pi skaiteituoju tics žurnala “A12” apreļa/maja numers, i tymā var puorskaiteit intervejis ar Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” myuža bolvys sajiemieju Rutu Cibuli, lauku uzjiemieju Jolantu Smani, dirigenti Anitu Zarāni i cytys sarunys i stuostus.

Fotografs Reinis Hofmanis puormejis Latvejis austrumu pīrūbežā dokumentej nu 2024. gods. Muokslinīks pīzeist – kū ilguok jis dokumentej Latvejis austrumu pīrūbežu, tū vaira rūnās naskaidreibys i jauni vaicuojumi. #SIF_MAF2025

Naatjamama Leldīnis sastuovdaļa ir tradicionaluo ūlu kruosošona. Itūreiz, maklādami īdviesmi, vairuokom sabīdreibā zynomom personom vaicuojom, kai jī kruosoj ūlys. Ar sovom idejom dalejuos Lauris Zalāns, Juoņs Veličko, Baiba Pankjāne i portala lakuga.lv komanda.

Leldīnis dzīsme, Ludzys repera Idzhys jaunumi i apvīneiba ar Ūgu vydā – itī ir muzykys jaunumi, kurī cikom kas palykuši naizstuosteiti martā, deļtuo portala lakuga.lv skaiteituoju viereibai marta muzykys, par kurū nav viesteits pyrma atseviški, ziņu apkūpuojums.

Voi ļauds skaita gruomotys latgaliski? Portala lakuga.lv redaktore Laura Melne par tū sasarunuoja ar Rēzeknis Centraluos bibliotekys abonementa vadeituoju Zitu Gorsvāni, Rēzeknis gruomatneicys “Jānis Roze” vadeituoju Solvitu Reidzāni i gruomotu blogeri nu Daugovpiļs Ingu Gedžūni. #SIF_MAF2025

Leldīnē vysod ir cīši aktiva kulturys dzeive – koncerti, izruodis, ballis i cytys aktivitatis nūteik kai leluokajuos piļsātuos, tai mozuokajūs pogostūs. Portals lakuga.lv itymā rokstā īsoka pīcus pasuokumus vysaidom gaumem, tok ar vēļ vaira nūtikšonom var īpasazeit portala kalendara sadaļā.

1. apreļam pīstuov jūki, partū portals lakuga.lv tev ir sagatavejs jūceigu testu, kab puorbaudeitu tovys zynuošonys i jūku leimini ap vysaidim interesantim vaicuojumim. Pasmaidi i nasanaidoj!

Itamā nedeļā dzimšonys dīnu svietej Juris Zalāns, kurs ir kulturys menedžmenta centra “Lauska” vadeituojs. Jura kulturys īsacejumi itai nedeļai aicynoj naaizmierst par laiku, kurā niu dzeivojam, i ari apsavērt tyvuokuos apleicīnis senejuos vītys.

Storpkulturu muokslys projekts “EtnoZoom”, kura idejis autors i aizsuociejs ir Artūrs Uškāns, sovā jaunuokajā publicātajā muzykys video “Jau sauleite / Sari Gelin” Leivuonā dzymušuos dzīduotuojis Leilys Alijevys izpiļdejumā apvīnoj latgalīšu i azerbaidžaņu tautysdzīsmis.

27. martā nūtyka akcejis “Latvejis medeju volūdys bolva 2025” laureatu, atzineibys rokstu, simpateju bolvys i myuža īguļdejuma bolvys sajiemieju apbolvuošonys ceremoneja. Laureatu vydā ari Guna Zvīdre i portals lakuga.lv.

Atsaverūt rakstnīceibys viesturē, vysā īrosta prakse bejuse, ka vysaidu žanru dorbi teik puorlykti nu latvīšu literaruos volūdys latgaliski, bet taišni Jezupa Macileviča “Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel’ zemniku latwiszu” ir tys gadīņs, kod dareits ūtraiži.

7. junī Latgolys viestnīceibā “Gors” nūtiks Igauņu saimis kapelys 35 gadu jubilejai veļteits koncerts “Tu munā sirsneņā”, kurā izskanēs latvīšu i latgalīšu tautysdzīšmu apdaris, ziņgis i ari originaldzīsmis. Taipat itys koncerts byus eipašs ar tū, ka tiks svieteitys vasalys divejis jubilejis.

Var saceit, ka beidzamajūs godūs latgalīšu teatris pīdzeivoj uzplaukumu – teik tulkuotys uorzemu lugys, īstudāta pasauļa klasika, teik dūmuots ari par izruodem bārnim. Tok, voi navajadzātu vaira veicynuot latgalīšu originaldramaturgejis pasaruodeišonu iz teatra skotivu? #SIF_MAF2025

26. martā nūsaukti Latvejis Literaturys goda bolvys (LaLiGaBa) nominanti i specialbolvu sajiemieji. Nominantu vydā ari Ligijis Purinašys dzejprozys kruojums “Magnificat” i Jūlijis Tumanovskys nu jaunnorvegu volūdys latgaliski iztulkuotuo Juna Fosis luga “Kaids nūteikti atīs”.

Kotru godu Latvejā izīt ap 10 gruomotu latgalīšu rokstu volūdā. Tūs videjuo tiraža ir 400-600 eksemplaru. Itei statistika var likt aizdūt vaicuojumu – varbyut, ka gribi byut zynoms literats, lobuok iz reizis izalaseit raksteit latvīšu literarajā volūdā, na latgaliski? #SIF_MAF2025

Ar Vaļsts Kulturkapitala fonda daškiertu stipendeju Valentins Lukaševičs 2025. godā struoduoja pi stuostu kruojuma “Aizyn”. Kruojumā byus 15 stuosti, vīnu nu tūs – “Iz škierbom” – jis pīduovoj puorskaiteit portalā lakuga.lv.

Jau 46. reizi Latgolā tiks svieteitys tradicionaluos Pūdnīku dīnys. Itūgod tūs laikā eipaši tiks atguoduota Latgolys pūdnīceibys tradicejis kūpieja i pylnveiduotuoja Andreja Paulāna 130. godadīna.

Ituos nedeļis īsacejumus saguoduojuse grupys “Bruoli i muosys” dalineica, vejūļneica Ērika Ruhmane. Jei pīduovoj apmeklēt fotoizstuodi, doncuot kadrilis i baudeit koncertu.

Ar teksta video ”Marejis teirums” muziks Sovvaļnīks dasoka jaunu dzīsmi i izsludynoj koncertu “Sovvaļnīkam – 18”, kas nūtiks 2026. gods 25. septembrī Latgolys viestnīceibā “Gors”. Dzīsmis teksta autore ir dzejneica Anna Rancāne, kas itū dzejūli veļtejuse Ukrainys piļsātai Mariupolei.

Kalendars viestej, ka 20. martā ir Storptautyskuo laimis dīna, kas ir taids lobs atguodynuojums padūmuot par tū, kas tevi dora laimeigu, kai tu sovejūs vari padareit laimeiguokus?

Skaiti stuostu par pyrmū latgalīšu prīsteri, vāluokū Ludzys dekanu Andryvu Seipuļnīku – zemnīka dālu, kuram laikā, kod dzymtcylvākim pat suokumizgleiteiba beja nadaīmama, izadeve īsastuot Mogilevys goreigajā seminarā.

Bīži, dzieržūt vuordus “muoksla Latgolā”, pruotā īt tradicionaluo keramika, paaudzēs tuoļuok nūdūtys omota prasmis i etnografiskys vierteibys. Tok, voi tradicionaluo muoksla vys vēļ puorspiej laikmeteiguos izpausmis regionā? Tū izzynoj raidīroksta “Mīti” 2. sezonys 3. serejā. #SIF_MAF2025

Itymā nedeļgolā, 22. martā, jau catūrtū reizi svieteisim Lībīšu montuojuma dīnu. Partū ituos nedelis īsacejumus sagataveja lībīšu kulturys aktivists, volūdnīks, dzejnīks, tulkotuojs i kas tik vēļ nā – Valts Ernštreits. Jis īsoka apmeklēt kaidu nu Lībīšu montuojuma dīnys nūtikšonu!

Lilija Limane sprīž par tū, kai latgalīšu kultura īkļauta gruomatnīceibys viesturis i myusu dīnu izpietis procesā. Tū rūsynuojuši divi fakti – gaidomuo Alekseja Apīņa 100 godu jubileja i izdavuma "Latviešu grāmatniecības vēstures laika skala" publikaceja.