🇱🇻 “Mēs vēl elpojam, šī ir mūsu pēdējā iespēja izdzīvot, un mēs to izmantosim. Tāpēc mēs pieprasām neatkarību Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Gruzijai, Ukrainai — visām valstīm, kur jāaizsargā cilvēka dzīvība, lai tā būtu svēta un neaizskarama” (Alberts Bels, 04.05.1990.)

Paldies! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻

Plkst. 11.00, 12.00, 13.00, 14.00, 15.00 un 16.00 to varēs iepazīt gida vadītā ekskursijā (iepriekš nav jāpiesakās). Plkst. 12.00 un 14.00 interesenti kopā ar gidu varēs doties ārtelpas ekskursijā. Dalībai iepriekš jāpiesakās, rakstot uz epastu [email protected].

1990. gada 22. aprīlī virs Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles uzlikti apzeltīti Mirdzas un Voldemāra Feldmaņu no VFR dāvināti krusti. Krusti kādā 1961. gada naktī tika nozāģēti, pārkausēti un pazuda, un nākamos 30 gadus baznīca kalpoja kā planetārija un kafejnīcas vieta

Sarunu ar žurnāla veidotājiem Aivaru Kļavi, Rudīti Kalpiņu un Guntaru Godiņu vadīs kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

📚 21. martā tiks gaidīti visa vecuma zinātkārie muzeju apmeklētāji. 📚Vecākiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties gida vadītā ekskursijās kas sāksies plkst. 14:00. 📚 Savukārt bērni visas dienas garumā varēs radoši izpausties. 📚Uz tikšanos Vecpilsētas ielā!

Tarass Ševčenko "Novēlējums" (atdzejojis Knuts Skujenieks) Kad es miršu, lieciet mani Kapu kalnā dusēt, Pašā vidū plašai stepei, Manā dzimtā pusē. Tā, lai tālu druvas platās Un Dņepru, un kraujas Varu redzēt, varu dzirdēt, Kā viļņi tur graujas.

📷1989. gada 23. februārī notiek Interfrontes mītiņš un demonstrācija, protestējot pret lēmumu „Par pasākumiem iedzīvotāju skaita nepamatota mehāniskā pieauguma pārtraukšanai un migrācijas procesu regulēšanai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā”. 📷Arnolds Vītols.

📚 17. janvārī tiks gaidīti visa vecuma zinātkārie muzeju apmeklētāji. 📚Vecākiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties gida vadītā ekskursijās kas sāksies plkst. 14:00. 📚 Savukārt bērni visas dienas garumā varēs radoši izpausties. 📚Uz tikšanos Vecpilsētas ielā!

1991. gada 11. janvārī Latvijas sieviešu līga Esplanādē rīkoja mītiņu pret Latvijas jauniešu varmācīgu iesaukšanu okupācijas karaspēkā, kur ar tiem apietas necilvēcīgi. “Ir pienākusi vistumšākā stunda, bet mēs taču zinām, ka vistumšākā stunda ir pirms rītausmas” 📷Imants Hercogs

19. decembrī plkst. 17.00 LNVM Tautas frontes muzejs aicina uz koncertu “Eiropas Ziemassvētki ar mandarīniem un bez trompetes”. Klausītāji aicināti ņemt līdzi groziņus ar tādiem našķiem un dzērieniem, kādus agrāk Ziemassvētkos baudījuši mūsu eiropeiskie priekšteči.

4. decembrī plkst. 17.00 LNVM Tautas frontes muzejā norisināsies Jānim Škaparam un Viktoram Avotiņam veltīs atceres pasākums “Redaktors un viņa vietnieks. Post scriptum”. Gaidīts ikviens interesents! Apmeklētājus aicina līdzi ņemt groziņu ar cienastu.

1988.gada 19.novembrī Daugavas sporta namā sanāca 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām un plaša kopsapulce pasludināja Latvijas Olimpiskās komitejas darbību par atjaunotu.

1988. gada 11. novembrī plkst. 16.15 Rīgas pils Svētā Gara tornī aktieris Ēvalds Valters un rakstnieks Alberts Bels pacēla prāvesta Augusta Ālera iesvētīto sarkanbaltsarkano karogu. Latvijas karogs Rīgas tornī ir plīvojis bez pārtraukuma kopš 1988. gada 11. novembra.

1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par svētku un atceres dienām", tajā nosakot 11. novembri par atceres dienu — Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu, togad godinot vēl dzīvos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.

1988. gada 8. novembrī Rīgā, Benjamiņu namā, notika pirmā tautas kustības “PSRS pārbūves atbalstam” Igaunijas Tautas frontes “Rahvarinne”, Latvijas Tautas frontes un Lietuvas Pārbūves kustības “Sajūdis” ievēlēto vadītāju tikšanās.

Pirms 37gadiem, 1988. gada 4. novembrī, Latvijas PSR Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu apmeklētājiem tiek piedāvāta izstāde “Latvija starp diviem pasaules kariem”, ko līdz slēgšanai 1989. gada 26. februārī apmeklē 300000 apmeklētāju.

30. oktobrī Tautas frontes muzejā divi pasākumi - veltījums Emeritai Buķelei un tikšanās ar kinorežisoru Romualdu Piparu. Gaidīti visi interesenti!

Šodien aprit 35 gadi, kopš 1990. gada 28. oktobrī mūžībā devās Ita Kozakeviča. Ita Kozakeviča traģiski gāja bojā, noslīkstot Tirēnu jūrā 1990. gada 28. oktobrī Itālijā, atpakaļceļā no Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences Vatikānā.

1986. gada 17. oktobrī laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicēts Daiņa Īvāna un Artūra Snipa leģendārais raksts “Par Daugavas likteni domājot”. 1979. gada 10. jūlijā uzsāktie ceturtā HES uz Daugavas būvdarbi jau ritēja pilnā sparā.

Šodien aprit 34 gadi, kopš Latvija kļuva par ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dalībvalsti. @unesco.org

1988. gada 9. oktobrī pēc ilga pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.

Aprit 37 gadi kopš 1988. gada 8. oktobra, kad Politiskās izglītības namā sākās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Žurnālists un publicists Dainis Īvāns dibināšanas kongresā teica: “Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz mūsu mērķi. Bet mēs vēl neesam sākuši iet.”

1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Dziesmu svētku estrādē pulcējās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz tautas dziesmoto manifestāciju “Par tiesisku valsti Latvijā”. Mežaparka dziesmoto manifestāciju apmeklēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.

Pirms 35 gadiem, 1990. gada 2. oktobrī, Ukrainas studenti pulcējās Oktobra revolūcijas laukumā (tagad Neatkarības laukums – Maidans) Kijivā un uzsāka badastreiku. Sākās “Granīta revolūcija”. Akciju pilnībā organizēja studenti. šī akcija iegāja Ukrainas vēsturē kā pirmais Maidans.

Par tautas garīgo mobilizēšanos toreiz un tagad runās teoloģijas doktors Juris Rubenis, Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete, un arī žurnālists un rakstnieks Andris Grīnbergs no Jēkabpils – Modra Plātes pēdējās kalpošanas vietas. Sarunu vadīs Dainis Īvāns.

🥳Sirsnīgi sveicam jubilejā publicistu, žurnālistu, pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un atmodas laika simboliskāko personību, kolēģi Daini Īvānu! 📚"Mēs nekļūstam vecāki ar gadiem, bet jaunāki katru dienu" (Emīlija Dikinsone) 🌸Lai aizrautība neapsīkst!

1991. gada 21. septembrī Eiropas Padomes sanāksmē Strasbūrā, Francijā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns publiski pirmo reizi demonstrē īpaši nozīmīgu, vēl nebijušu dokumentu - Latvijas Republikas diplomātisko pasi nr. 00001.

1991. gada 17. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas 46. sesijā Baltijas valstis uzņēma par pilntiesīgām ANO dalībvalstīm. Par pirmo Latvijas pārstāvi ANO iecēla Anatoliju Dinbergu, kas vēlāk kļuva arī par pirmo Latvijas vēstnieku ASV.

1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā.

Šodien aprit 34 gadi kopš Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova telefonsarunas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš 1991. gada 2. septembrī ASV vārdā atzina Latvijas Republikas neatkarību.

Sveicam Ukrainu neatkarības dienā! 🇺🇦🇺🇦🇺🇦 📷Akcijas "Baltijas ceļš" dalībnieki pie Brīvības pieminekļa Rīgā. 1989. gada 23. augusts. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.

"Pirms piecdesmit gadiem tika iztirgota mūsu brīvība un mūsu zeme tā, it kā mūsu pašu vairs nemaz nebūtu uz pasaules, it kā mēs vairs nebūtu ne cilvēki, ne tautas, ar kuru gribu vajadzētu rēķināties. Pirms piecdesmit gadiem varmākas nolēma, ka mūsu nav un nebūs."

Šodien plkst. 13:05 apritēs 34 gadi, kopš 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

Dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs par 1991. gada augustu Vācijā: „Viesojos pie mūsu ģimenes drauga Rolfa Ekmaņa un viņa ģimenes. Kādu rītu [...] apjautājos: What’s on the news? – un viņa sieva teica: Ah, Gorbachev is down. Tas bija tāds mulsuma mirklis, jāteic.”

1989. gada 12. augustā tiek pieņemti lēmumi par "Baltijas ceļš". "Brāļi un māsas Austrumos un Rietumos, esam gatavi aizmirst jūsu dubultos standartus, ja jūs radīsiet sevī drosmi pieprasīt starptautisko tiesību principu attiecināšanu arī uz Eiropu. Mēs esam gatavi, mēs nākam".

Pirms 35 gadiem - 1990. gada 31. jūlijā - Latviju pāršalca priecīga ziņa - tika palielinātas degvielas normas: automašīnām un motocikliem ar blakusvāģi — 40 l, motocikliem un motorlaivām — 20 l, mopēdiem un motoblokiem — 10 l, invalīdiem transportam — 60 l benzīna mēnesī.

1989. gada 23. jūlijā 50 kilometrus no Helsinkiem Haiko muižā Somijā noritēja 8. Vispasaules latviešu jauniešu kongress. Haiko muiža par kongresa norises vietu tika izvēlēta ļoti apzināti - gaisa līnijā tā atradās vien 250 km attālumā no Latvijas.

Sākoties Trešajai atmodai, pastiprināta uzmanība tika pievērsta ekoloģijas problēmām – Lielupes un jūras piesārņošanai. Zinātnieku pētījumos tika pierādīta Slokas celulozes un papīra kombināta nesavienojamība ar teritorijas kūrorta specializāciju.

1988. gada 16. jūlijā Vides Aizsardzības klubs Mežaparkā organizēja manifestāciju sarkanbaltsarkanā karoga reabilitācijai.

1988. gada 10. jūlijā Rīgā sākās folkloras festivāls "Baltica". Gājiena priekšgalā Dainis Stalts pirmo reizi nesa sarkanbaltsarkano neatkarīgās Latvijas karogu starptautiskā sarīkojumā.

1986. gada 10. jūlijā Liepājā Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu “Helsinki – 86”. Tā kļūst par pirmo atklāto izaicinājumu padomju varai.

😎“Mūsu mājā ir daudz cilvēku, 50 durvis, 36 logi, 83 pakāpieni. Bez mums tajā dzīvo arī vairākas cienījamas Vecrīgas žurkas. ” – tā par Vecpilsētas 13/15 namu rakstīja Latvijas Tautas frontes informatīvajā lapā “Esiet sveicināti Tautas frontes mītnē 9. jūlija vakarā”.