1986. gada 17. oktobrī laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicēts Daiņa Īvāna un Artūra Snipa leģendārais raksts “Par Daugavas likteni domājot”. 1979. gada 10. jūlijā uzsāktie ceturtā HES uz Daugavas būvdarbi jau ritēja pilnā sparā.

Šodien aprit 34 gadi, kopš Latvija kļuva par ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dalībvalsti. @unesco.org

1988. gada 9. oktobrī pēc ilga pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.

Aprit 37 gadi kopš 1988. gada 8. oktobra, kad Politiskās izglītības namā sākās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Žurnālists un publicists Dainis Īvāns dibināšanas kongresā teica: “Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz mūsu mērķi. Bet mēs vēl neesam sākuši iet.”

1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Dziesmu svētku estrādē pulcējās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz tautas dziesmoto manifestāciju “Par tiesisku valsti Latvijā”. Mežaparka dziesmoto manifestāciju apmeklēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.

Pirms 35 gadiem, 1990. gada 2. oktobrī, Ukrainas studenti pulcējās Oktobra revolūcijas laukumā (tagad Neatkarības laukums – Maidans) Kijivā un uzsāka badastreiku. Sākās “Granīta revolūcija”. Akciju pilnībā organizēja studenti. šī akcija iegāja Ukrainas vēsturē kā pirmais Maidans.

Par tautas garīgo mobilizēšanos toreiz un tagad runās teoloģijas doktors Juris Rubenis, Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete, un arī žurnālists un rakstnieks Andris Grīnbergs no Jēkabpils – Modra Plātes pēdējās kalpošanas vietas. Sarunu vadīs Dainis Īvāns.

🥳Sirsnīgi sveicam jubilejā publicistu, žurnālistu, pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un atmodas laika simboliskāko personību, kolēģi Daini Īvānu! 📚"Mēs nekļūstam vecāki ar gadiem, bet jaunāki katru dienu" (Emīlija Dikinsone) 🌸Lai aizrautība neapsīkst!

1991. gada 21. septembrī Eiropas Padomes sanāksmē Strasbūrā, Francijā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns publiski pirmo reizi demonstrē īpaši nozīmīgu, vēl nebijušu dokumentu - Latvijas Republikas diplomātisko pasi nr. 00001.

1991. gada 17. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas 46. sesijā Baltijas valstis uzņēma par pilntiesīgām ANO dalībvalstīm. Par pirmo Latvijas pārstāvi ANO iecēla Anatoliju Dinbergu, kas vēlāk kļuva arī par pirmo Latvijas vēstnieku ASV.

1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā.

Šodien aprit 34 gadi kopš Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova telefonsarunas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš 1991. gada 2. septembrī ASV vārdā atzina Latvijas Republikas neatkarību.

Sveicam Ukrainu neatkarības dienā! 🇺🇦🇺🇦🇺🇦 📷Akcijas "Baltijas ceļš" dalībnieki pie Brīvības pieminekļa Rīgā. 1989. gada 23. augusts. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.

"Pirms piecdesmit gadiem tika iztirgota mūsu brīvība un mūsu zeme tā, it kā mūsu pašu vairs nemaz nebūtu uz pasaules, it kā mēs vairs nebūtu ne cilvēki, ne tautas, ar kuru gribu vajadzētu rēķināties. Pirms piecdesmit gadiem varmākas nolēma, ka mūsu nav un nebūs."

Šodien plkst. 13:05 apritēs 34 gadi, kopš 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

Dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs par 1991. gada augustu Vācijā: „Viesojos pie mūsu ģimenes drauga Rolfa Ekmaņa un viņa ģimenes. Kādu rītu [...] apjautājos: What’s on the news? – un viņa sieva teica: Ah, Gorbachev is down. Tas bija tāds mulsuma mirklis, jāteic.”

1989. gada 12. augustā tiek pieņemti lēmumi par "Baltijas ceļš". "Brāļi un māsas Austrumos un Rietumos, esam gatavi aizmirst jūsu dubultos standartus, ja jūs radīsiet sevī drosmi pieprasīt starptautisko tiesību principu attiecināšanu arī uz Eiropu. Mēs esam gatavi, mēs nākam".

Pirms 35 gadiem - 1990. gada 31. jūlijā - Latviju pāršalca priecīga ziņa - tika palielinātas degvielas normas: automašīnām un motocikliem ar blakusvāģi — 40 l, motocikliem un motorlaivām — 20 l, mopēdiem un motoblokiem — 10 l, invalīdiem transportam — 60 l benzīna mēnesī.

1989. gada 23. jūlijā 50 kilometrus no Helsinkiem Haiko muižā Somijā noritēja 8. Vispasaules latviešu jauniešu kongress. Haiko muiža par kongresa norises vietu tika izvēlēta ļoti apzināti - gaisa līnijā tā atradās vien 250 km attālumā no Latvijas.

Sākoties Trešajai atmodai, pastiprināta uzmanība tika pievērsta ekoloģijas problēmām – Lielupes un jūras piesārņošanai. Zinātnieku pētījumos tika pierādīta Slokas celulozes un papīra kombināta nesavienojamība ar teritorijas kūrorta specializāciju.

1988. gada 16. jūlijā Vides Aizsardzības klubs Mežaparkā organizēja manifestāciju sarkanbaltsarkanā karoga reabilitācijai.

1988. gada 10. jūlijā Rīgā sākās folkloras festivāls "Baltica". Gājiena priekšgalā Dainis Stalts pirmo reizi nesa sarkanbaltsarkano neatkarīgās Latvijas karogu starptautiskā sarīkojumā.

1986. gada 10. jūlijā Liepājā Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu “Helsinki – 86”. Tā kļūst par pirmo atklāto izaicinājumu padomju varai.

😎“Mūsu mājā ir daudz cilvēku, 50 durvis, 36 logi, 83 pakāpieni. Bez mums tajā dzīvo arī vairākas cienījamas Vecrīgas žurkas. ” – tā par Vecpilsētas 13/15 namu rakstīja Latvijas Tautas frontes informatīvajā lapā “Esiet sveicināti Tautas frontes mītnē 9. jūlija vakarā”.

📚1990. gada 5. jūlijā sākās XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. 📚Svētku programma bija brīva no cenzūras, svētku programmā tika iekļautas daudzas iepriekš aizliegtas dziesmas, turklāt svētkos piedalījās pasaules latviešu diasporas kori un diriģenti.

Šodien balvas "Sieviete Latvijai" titula ieguvējai Itai Kozakevičai apritētu 70 gadi. Ita Marija Kozakeviča (1955 -1990) bija viena no redzamākajām Trešās atmodas personībām, kura rūpējās par mazākumtautībām un uzskatīja, ka mērķis ir vienots

1988. gada 14. jūnijā - 1941. gada deportāciju upuru piemiņas dienā - cilvēktiesību aizstāvības grupa "Helsinki - 86" publiski cauri Rīgai iznesa sarkanbaltsarkano karogu, atdodot godu neatkarīgās Latvijas simboliem - Brīvības piemineklim un Mātes tēlam Brāļu kapos.

📚 Ik gadu 5. jūnijā tiek atzīmē ir Pasaules vides diena (#WorldEnvironmentDay).

1990. gada 1. jūnijā Dž. Bušs un M. Gorbačovs parakstīja ASV – padomju Ķīmisko ieroču vienošanos. “St. Paul Pioneer Press”: “Gubernatora Perpiha rokas būs baltiešu asinīm slacītas, kad viņš uzņems caru Gorbačovu. Tūkstošiem Minesotā jādodas demonstrācijās un jāprotestē”.

📚 1989. gada 31. maijā Latvijas Tautas frontes domes valdes priekšsēdētājs Pēteris Laķis parakstīja aicinājumu, kurā bija ietverts pamudinājums sākt cīņu par pilnīgu Latvijas neatkarību „ārpus PSRS”.

1989. gada 21. maijā uz pirmo PSRS Tautas deputātu kongresu Maskavā devās 26. martā PSRS Tautas deputātu vēlēšanās jaunievēlētie deputāti. Šajās vēlēšanās lielu uzvar guva Latvijas Tautas frontes izvirzītie kandidāti.

Tautas frontes muzejs ir aizvadījis savu 10. Muzeju nakts Latvijā. Liels paldies visiem, kuri nenobijās no vēsā un lietainā vakara un iegriezās, lai būtu radoši, nenopietni un ieinteresēti!

🏛️"Dzīvot ir kā skriet cauri muzejam. Un tikai pēc tam tu sāc tā pa īstam apzināties, ko redzēji. Domāt par to, pierakstīt, atcerēties. Jo tā ir, ka uztvert un saprast visu reizē nav iespējams" /Odrija Hepberna/ 👣 🏛️Sveicam visus muzejniekus Starptautiskajā Muzeju dienā!🎊🎊🎊

Šodien ir #Mīlikoku jeb #Loveatreeday. Grupa "Labvēlīgais Tips" ļoti precīzi to izsaka savā dziesmā "Koki": "Labrīt koki! Kā es visus mīlu! Labrīt koki! Bez jums es nevaru. Man katru rītu vajag redzēt divus kokus. Bez diviem kokiem pat tramvajs nekustās."

1990. gada 15. maijā ap plkst. 10:00 notika Interfrontes atbalstītāju uzbrukums Augstākajai padomei, mēģinot ielauzties ēkā un to ieņemt. Pāris dienas pirms uzbrukuma PSRS prezidents Mihails Gorbačovs bija izdevis dekrētu, kurā pasludināja, ka 4. maija deklarācija nav spēkā “no pieņemšanas brīža”.

1989. gada 13. maijā Tallinā notika Baltijas valstu kustību tikšanās, kuras laikā nodibina Baltijas Padomi, kas aicināja 1989. gada 23. augustā rīkot akciju "Baltijas ceļš", lai atgādinātu, ka Baltijas valstis vēl arvien ir pirms 50 gadiem noslēgtā Ribentropa-Molotova pakta upuri

“Kur mēs bijām – tauta un Baznīca – kad vēl pirms dažiem gadiem lielā pacilātībā (tā rakstīja avīzes) visur vienbalsīgi piekritām bezdievīgajai un prettautiskajai varai, partokrātijai un tās kampaņām? Kur bijām? Tepat vien…Kas ar mums bija noticis?” Modris Plāte (1951. - 2025.)

🏩17. maijā LNVM Tautas frontes muzejs gaidīs Muzeju nakts apmeklētājus no 19.00 līdz 23.00. 🏩 Apmeklētāji tiks aicināti radoši izpausties, orientēties un skatīties Neatkarības deklarācijas 35. gadadienai veltītus video. ✅ Info un programma: lnvm.gov.lv/pasakumi/mus...

6. maijs ir Starptautiskā medmāsu diena. 1991. gada barikāžu laikā Doma baznīca bija patvērums nosalušajiem un nogurušajiem, un medpunkts, kurā visu laiku dežūrēja brīvprātīgie no Rīgas 1. slimnīcas, 4. slimnīcas un citi. Katrai slimnīcai ierādīta kāda no kapelām baznīcas malās.

Š.g.3. maijā plkst. 17:05 Latvijas Radio 1 raidījumā "Ielūdz Radioteātris" notika pirmatskaņojums raidlugai “Atmiņas par nākotni”, kas radīta, balstoties Daiņa Īvāna atmiņās par notikumiem no 1989. gada 9. oktobra līdz 1990. gada 4. maijam.

1988. gada 27. aprīlī Arkādijas parkā Rīgā norisinājās Vides aizsardzības kluba organizētais mītiņš "Metro - NĒ!" pret metro celtniecību Rīgā. Piedalījās ap 10000 cilvēku. Tas kļuva par pirmo atmodās laika manifestāciju, kuru milicija netraucēja.

“Mēs vēl elpojam, šī ir mūsu pēdējā iespēja izdzīvot, un mēs to izmantosim. Tāpēc mēs pieprasām neatkarību Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Gruzijai, Ukrainai — visām valstīm, kur jāaizsargā cilvēka dzīvība, lai tā būtu svēta un neaizskarama” (Alberts Bels, 04.05.1990.)

1988. gada 6. aprīlī Ļeņingradas Kara hospitālī mīklainos apstākļos mirst Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībnieks, PSRS okupācijas laika politieslodzītais Gunārs Astra. "Čekisti tagad pūlas mani glābt; es viņus pievilšu vēlreiz." Gunāra Astras izvadīšana. 1988. gada 19. aprīlis.

📚1990. gada 22. aprīlī tika iesvētīti un virs Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles Rīgā uzlikti apzeltīti Mirdzas un Voldemāra Feldmaņu no Vācijas Federatīvās Republikas dāvināti krusti, izgatavoti Vircburgas amatniecības skolas darbnīcās. 📷 Ģirts Ozoliņš un Aivars Liepiņš. LNVM krājums.

📚1989. gada 17. aprīlī tika dibināta Latvijas Sieviešu līga. Par Latvijas Sieviešu līgas vadītāju kļuva Anita Stankēviča. Latvijas Sieviešu līga savāca iespaidīgus statistiskos datus par armijā notiekošo vardarbību un cilvēku upuriem.

📚1990. gada 11.-15. aprīlī Lugano norisinājās forums “Latvija Eiropā”. Forumu rīkoja trimdas latviešu organizācijas sadarbībā ar LTF, LPSR Augstāko padomi un Lugano pašvaldību Šveicē. 📚 Oficiāli Lugano forums tika protokolēts kā Lugano pasākums, veltīts Raiņa un Aspazijas dzimšanas dienai.

📷1989. gada 28. martā par Latvijas Tautas frontes Domes valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts filozofs Pēteris Laķis. 📷Drīz vien leģendārs kļuva viņa teiciens par PSRS: “Meitenes un zēni, mums vajag to sagraut un izmētāt akmeņus tā, lai neviens nekad tos vairs nespētu salasīt!”.

🏦 29. martā tiks gaidīti visa vecuma zinātkārie muzeju apmeklētāji. Vecākiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties gida vadītā ekskursijās, kas sāksies plkst. 14:00 un plkst. 15:00. Savukārt bērni visas dienas garumā varēs radoši izpausties. 🏦 Uz tikšanos Vecpilsētas ielā!

“Visu pazemoto un nogalināto, visu taigā nosalušo un sniegputeņos pazudušo, nomocīto un aiznāvēto, spīdzināto un nesalauzto vārdā. Latvijas latviešu vārdā. Lībiešu, igauņu un lietuviešu, Latvijas krievu un ebreju, baltkrievu un poļu vārdā. Neaizmirst, nepiedot, mūžam pastāvēt. Saules mūžu Latvijai!”

“Rīgas Balss”: “Tuvojas 18. marts — Augstākās padomes vēlēšanu diena. Pusgadsimtu pēc liktenīgajiem 1940. gada notikumiem kļuvušas iespējamas brīvas un demokrātiskas [...] vēlēšanas. Tautas atmiņā dzīvs ir 1918. gada 18. novembris. Arī šodien mums Latvijas gaita jāsāk no jauna.” .