Mazliet vecināšanas un apzaļumošanas, priekšā vēl veģetācijas apvazāšana.

Lielie dumpji migrē pāri Ziepniekkalnam, gan jau tad arī visai Rīgai un citur - laba iespēja šovakar tumsā ārā mazliet paklausīties un ieķeksēt visdažādākajās lokālajās listēs tālu ārpus niedrājiem.

Vēl šis tas pieturēts rudenim no Suvalkiem - būs pusdienas kā īstenam šļahtičam.

Sētā mazputniņu vairs nav tik ļoti, ka rīta cēlienā prieks pat par vienu apgredzenotu sarkanrīklīti. Akustiskajā fonā - blakus laucēs rubeņiem rudens burkšķēsana, bet debesīs vaid caurceļojošās kuitalas.

Pirms teju 23 gadiem draugu dāvātais daudzfunkciju nazis joprojām kalpo uzticami - ceļā varēju aši veikt nelielu remontu.

Dīvainākā varavīksne, ko esmu redzējis - šorīt gandrīz noslēgts aplis.

Nez', kad tā gaisma uzausīs.

Apnicis, ka mūždien kaut kas gāžas vai izkustas. Pielīmēju visu, izņemot sliežu klātnes. No plaukta malas akmentiņu līmēšanas līmes notecējumi bagātīgi tika arī manai lasītavas kušetei un 25-gadīgajai Madei.

Gredzenošanas sezona tuvojas galam. Nav ko slēpt - uz rudens vidu jau sāk apnikt, tad vēl tā tumsa un vēsums. Pie laba meteo reizēm jau vēl kaut ko mēģināšu paķert pāris tīklos līdz sniegam, varbūt ķeģis nāks. Un tad atkal pavasara otrajā pusē nākamās sezonas sākums ar jaunu sparu.

Budas priede jeb Podocarpus marcrophyllus ir gaismmīlis, bet faktiski visu gadu ir istabā, kas nav sevišķi gaiša. Jāprovē šim mērķim domātā LED baltās, sarkanā, zilās gaismas lampa ar laika releju. Tagad istabā ik dienas virs kociņa noteiktu laiku būs mazās saules gaisma.

Trīs stundas paņēma vasaras putekļu, putekšņu un zirnekļtīklu nosūkšana, kā arī sliežu virsmu tīrīšana. Un nu Ziepniekkalna mezglā ir debess. Ņemšanās ar lokšņu līmēšanu un pēc tam 4 m garās lapas uzstādīšanu bija pamatīgs pārbaudījums pacietībai.

Opel Zafira B ir lielisks vāģis līdz brīdim, kad jānomaina tuvo gaismu spuldzes. Tā ir vāļāšanās blakus dampim pie priekšējā rata un atbaidošu vārdu nerimstoša plūsma vismaz 30 minūtes. Līdzīgi būtu mēģināt mazgāt zobus, zobubirsti mutē iestumjot caur blakusdeguna dobumiem.

Ja interesē Latvijas zvejniecība, tad reku tikko izdota jauna grāmata.

Nakts putnu migrācijai bija laba, gan jau ka pāri sētai kaut kas lidoja, bet rītausmā te lejā nenonāca nekas. Pirmajās 2 tīklu apgaitās tikai 3 sarkanrīklītes, 1 melnais mežastrazds un pavasara putniņš - žubīte (attēlā). Nu tad nav ko lieki skraidelēt un jārauj tīkli ciet.

Pirmā apgaita.

Pēc lietainās nedēļas sinoptiskā situācija vērsusies tik jauka, ka ir augsta varbūtība zvērīgām nakts migrācijām, un man ir cerība, ka daļa spārnoto debesu ļaužu nākamajās divās rītausmās nāks lejup sētā.

Ja dzelzceļa modelisma iemītniekus mērogā 1:87 apvieno ar bonsai kociņu.

Spriežot pēc meteoprognozēm, šī laikam bija pēdējā diena līdz nākamās vasaras sākumam, kad kociņš tika laukā saules un siltuma peldei.

Sanāca pie dzelzceļa arī mazliet padarboties ar pieturas punktu. Vēl būs jāvecina. Bet nu pirmo un pēdējo reizi ņēmos ar lāzergriezto kartonu - viss ļurīgs un nestabils, nejēdzīga bakstīšanās. Plasmasa te vislabākā štelle. Šo gan nepirku, bet tirgotājs deva par brīvu pie cita pasūtījuma.

Izrevidēju gredzenošanas saimniecību - utilizācijai savācās diezgan daudz beigto zemtīklu pīkstuļu. Bija jau ar tiem ko turēt - vasarās saulē pārkaršana un negaisos izmirkšana, rudeņu rītos miglas mitrumā vai sasaluši salnās. Vienam ziemā Rīgā skapī eksplodēja baterija; laime, ka bez aizdegšanās.

Sētā rudens mazputniņi - zeltgalvītis (4,8 gr), mizložņa (9,5 gr), pelēkā zīlīte (10,4 gr).

Gredzenu krājuma atjaunojums pāris nākamajām sezonām. Un varbūt arī šai, ja vēl čuņčiņi caurceļos sētu vai vēlāk rudenī būs kāda ķeģu invāzija.

Tagad kā jau rudenī - rīta cēlienā ar pīkstuļiem apzvejoju nakts migrantu pielidojumu un pēc tam nekā daudz vairs nav. Ja nav, tad tīkli ciet un var atlaist ieturēties uz mājas kafejnīcu dienām Neretas baznīcā. Noslēgumā bezgala gards "Saldais grēciņš".

Mazais mušķērājs, 9,8 grami, viena no retajām Latvijas sugām, kas ziemo Indijā. Atjēgušies, ka drīz paliks aukstāks, arī tuvie migranti - sarkanrīklītēm lieli zemādas enerģijas tauku krājumi, bet debesīs visu rītu skrej pāri prāvi žubīšu bari.

Sācies atkal laiks, kad tīklu pirmā rīta apgaita tumsā, sikspārņiem vēl turpinās medības, krūmos sāk tikšķēt sarkanrīklītes, Štulvja purvezerā iebrēcas ziemeļu gulbji, bet debesīs rukšķ migrējošie gārņi.

Neretas baznīcas zvana tornī.

Mājas kafejnīcu dienas Neretas baznīcā. Bija ļoti gardi. Un saldajā skaists ērģeļmūzikas koncerts. Svētdien mājas kafejnīcu dienas te turpinās, tā ka nāciet un brauciet.

Abu piemājas purvu malās viņu daudz, Latvijas meži viņu pilni, pa laikam ieklīst sētā, bet gredzenošanai te noķeru ļoti reti. Caurceļojošs zeltgalvītis, 5,4 grami. Latvijas un Eiropas mazākais putniņš.

Tīrot dūmvadus - sētas gredzenošanas poligons it kā no pašām debesīm.

Ozoltēvs arī viens atnāca, 179 grami.

Nezinu, tas ir bijis domāts kā galdauts vai gultas pārklājs, bet lieliskajā Neretas otro roku veikalā dabūju sev elegantu jaunu apmetni sevišķiem gadījumiem.

Pēc nedēļas Neretā.

Rit 13. sezona un sētā 12000. apgredzenotais putns šodien bija, protams, peļkājīte - suga, kas tagad masveidā caurceļo. Līdz šim kopā te esmu apgredzenojis 81 putnu sugu.

Tuvojas aukstā iekštelpu sezona. Debesu uzstādīšana prasīs zināmu nervozitāti.

Kociņš no Neretas uz Ziepniekkalnu.

Divarpus nedēļās sētā Neretā apgredzenoju 31 sugas 461 putnu. 4.attēlā - caurceļojošs iedzeltenais ķauķis (12,3 grami) ceļā atpakaļ uz mājām Dienvidāfrikā.

Sākumā pavirši skatoties, šķiet, plašajā ūdens klaidā neviena paša putna. Bet ieskatoties - tālumā zemu virs ūdens bezdelīgu tūkstoši medī kukaiņu miljonus. Saukas ezers.

Bet šorīt tīklā Latvijas un Eiropas lielākais dzenis - melnā dzilna. Svēra 340 gr.

Riktēju tīklus un kaut kur netālu rītausmā pīkst klaiņojošs apodziņš. Tipiski rudenim.

Sētā pirmā rudens salna, Neretas pagasts.

No rīta sirmais dzenis atnāca, svēra krietnu ceturtdaļmārciņu, vakarā atnāca mākonis.

Tagad šis ir totēma stabs, lai nelabie gari no purvmeža nenāktu augšā uz sētām pie ļaudīm.

Vasarā jumta kastē dzirdēju čabināmies un pārvietojamies kaut kādus iemītniekus, kas rosījās arī gaišās dienas laikā. Nevarēju saprast, kas viņi ir. Izrādās - sikspārņi. Vesela kolonija te mīt. Vakar vakarā pusstundu pēc saulrieta 10 minūtēs saskaitīju 29 izlidojam nakts medībās.

Te tomēr ir kāda burvība - piektdienu vakari lauku autoostās. Atbraucēji un sagaidītāji vāģu rindā. Nereta.

Eleganti labiekārtoju jauniekopto zemozolaini. Versaļas buržuāzija ar savu smieklīgo mazdārziņu totālā šokā no skaudības.

1937.g.20.augustā sākās NKVD "poļu operācija" - pirmā no nacionālajām tīrīšanas operācijām Lielā terora gados. Līdz 1938.g. novembrim tika arestēti 143 810 cilvēki, no kuriem 139 835 atzīti par vainīgiem. 111 091 nošauti, bet pārējie nosūtīti uz Gulaga nometnēm. operacja-polska.pl/nke

Latvijas un Eiropas mazākais dzenis - mazais dzenis. Žubītes svarā.

Savulaik neaizvācu pļavā sīļu sēto ozolu, tagad tas jau diezgan kupls paaudzies. 5 minūtes ar motorzāģi, un tam uzreiz smukāks skats pēc apakšējo zaru apzāģēšanas, atsedzot stumbru lejasdaļu. Turpmākos gados vairāk barības vielu ies vainaga attīstībai.

From Russia Today's Telegram channel, this morning

Klusā daba ar diviem domīgiem plaužiem.