Un te lakstīgalas traksumes sauciens. Šis bija tēviņš (vizuāli noteikts pēc kloākas izvirzījuma pakāpes). Šajā trauksmes saucienu ierakstā 8., 10. un 12. sekundēs dzirdami arī ļoti īsi dziesmas zilbju fragmenti: xeno-canto.org/1136921

Un lakstīgalas, protams. 25 grami no Āfrikas.

Sētā piecu ķauķu ligzdotāju vasaras standarts ir klāt - gan dzied, gan pa dažiem apgredzenoti: krūmu, brūnspārnu, purva (attēlā), upes, kārklu. Tad vēl pie mājas, virs tās un tuvu perimetrā brūnās čakstes, vālodzes, griezes, vakarlēpji, slokas, dzeguzes un daudzi citi šejienieši.

Klāt krūmu ķauķis, svēra 11,4 gramus. Tikko atlidojis no Indijas subkontinenta, dzied sētā krūmu pudurī, ātri izligzdos un jūlija otrā pusē dosies prom atpakal uz Indiju. Kā apgredzenoju, tā uz savu krūmu un turpina dziedāt.

Rīta tīklos baltmugurdzenis.

Pēcsaulrieta apgaitā - brūno čakstu pāris.

Šo magnoliju pirms pāris gadiem pavisam sīciņu nopirkām saimniecības lielveikalā mirušo augu stendā par pusotru eiro. Vēl nav pat metru gara, un pirmo reizi uzziedēja šovakar, kad visur citur tās jau noziedējušas.

Pēctecība. 2025. gada pavasarī zem lielā vecā saldķirša atradām jauna kociņa asnu, kas tikko uzdīdzis no ķirša kauliņa, ko turpat izspļāvis kāds no mums vai putniem 2024. gada vasaras ķiršēšanā. Izstādījām sākumā mazpodā, pēc tam - dārzā, aug. Kociņam sācies 2. kalendārais gads.

Oi, nepateicu, kas tas ir. Kārklu ķauķis.

Sīkaliņa svēra 13,3 gramus, bet tas nebija šķērslis viņam mierīgi no Āfrikas atlidot uz Neretu, kur pāris mēnešos aši uzaudzinās jauno paaudzi, un tad laidīs atpakaļ uz mājām. Te viņa monotonā dziesmiņa: xeno-canto.org/315632

Pirmais šāgada ražas vākums siltumnīcā brokastīm.

Šodien noķēru 3 sētas ligzdotājus, ko biju apgredzenojis iepr. gados: gaišā ķauķa mammu, kas te apgredzenota 12-Jūl-2023 (no Āfrikas), brūnspārnu ķauķa tēvu, kas te apgredzenots 17-Mai-2025 (no Āfrikas), čuņčiņa mammu, kas te apgredzenota 19-Aug-2024 (no D-Eiropas vai Āfrikas).

Sētā atlidojuši mani mīļotie brūnspārņi no Āfrikas, zied lakši, vokālajā fonā lakstīgala, grieze, vālodze, upes ķauķis, melnais mušķērājs, ziemeļu gulbis, kārklu ķauķis utt.

Virs Ziepniekkalna īstena vasaras debess ar svīrēm un upes zīriņiem.

Kolkasrags ir īstā vieta, kur veikt senilā tipa teleskopa konstrukcijas pilnveidi, uz mūžiem to pielāgojot briļļu režīmam.

Jelgavā apskatīts stādu gadatirgs un lietuviešu loko Siemens EuroRunner ER20CF.

Sen nebija jaunu ķekšu Ziepniekkalna mājas putnu sarakstā. Šodien kā 120. suga tur tika pāri lidojoša melnā klija migrācijā uz ZR - pamanīju tikai tāpēc, ka, dārzā rosoties, pacēlu galvu un paskatījos debesīs, un binoklis bija pa rokai.

Netālu no gala stacijas "Kapellas kalns" uz kāpas parādījies virsājs, un kāds tajā jau pamanījies atstāt nokalpojušu ūdensklozetu.

Ļoti sulīgs un nemainīgi gards klasiskajā marinādē vietējais ražojums, uz grila mazās oglēs āri gatavs.

Melno mušķērāju pārītis atlidojis Ziepniekkalnā pie mums dārza Sibīrijas ciedru priedē aši izligzdot un tad atpakaļ uz mājām Āfrikā. Kamēr tēvs dzied un visādi iztaisās, mamma rūpīgi pārbauda viņa izvēlēto būrīti un tuvāko apkaimi, vai droša vieta un vai bērniem būs gana barības.

Lillē (Francijā) pēdējos gadus nekādi nevar palaist vēsturisko tramvaja līniju, jo uzreiz nozog kontakttīkla vadus, kā uzliek jaunus. / Today's Railways Europe, 2026-Apr

Viesis no Āfrikas - melnais mušķērājs, svēra 13.5 gramus. Cēlušies viņi ir tur un ziemotnēs tālie migranti pavada lielāko dzīves daļu - mērenajās un ziemeļu zonās vizitē īslaicīgi tikai vairoties, jo šeit vasarās īslaicīgi ir ligzdošanai piemērotu dzīvotņu un barības pārbagātība.

Pirmie šopavasar apgredzenotie āfrikāņi, varbūt pat ieradušies šonakt - gaišie ķauķi. Abi svēra pa 11.1 gramam.

Sētas lakšu plantācija rīta saulē. Kā eju gredztīklu apgaitā, tā dažas lapiņas apēdu.

Pirmais tītiņš arī apgredzenojies.

Pirmais šogad Neretā apgredzenotais putns - protams, sarkanrīklīte. Viņa šeit nepaliks un lidos tālāk uz ziemeļiem - bija pamatīgs uzkrāto enerģijas tauku daudzums.

Pirms mazpadsmit gadiem pareizā vietā sētā ielikām desmit lakšu lāpstas. Tagad no dažiem mātesceriem izveidojusies skaista, veselīga un blīva plantācija. Ar katru gadu iet plašumā un jau sākas ikgadējā ziedēšana. Bet virs lakšiem debesī grozās mazais ērglis.

Ar tīklu izvietojuma radikālu maiņu (vienīgais iemesls - samazināt trimerēšanas platību/laiku) sākas 14. gredzenošanas sezona Neretā. Apgredzenoto putnu būs mazāk, bet mazāk arī pļaušanas un tīklu apgaitu skraidīšanas, tātad būs labāk - lēnāk un mierīgāk.

Vecā Ziepniekkalna spozme.

Vecā Ziepniekkalna burvība. Visu nakti kaimiņiem ārā bija pasēdēšana, tagad viss pieklusis. Laikam vārnas pa pamesto galdu sirojušas - dārza rīta apgaitā pie hortenzijām atradu svaigu ķilavmaizi, kaut liec uz brokastu šķīvja un ieturies. Akustiskais fons - atgriezušies tītiņi.

Ziepniekkalnā magnolijas uzziedējušas.

Sāku lasīt šo grāmatu, tiku līdz dažiem nejaukiem atstāstiem par Balto mātīti un palika neomulīgi. Šitādu grāmatu uz nakti nemaz nedrīkst lasīt.

Kādas pāris nedēļas viņa te stundām ilgi katru vakaru un rītu, un bieži vien arī tumsā vidžina savu pavasara dziesmiņu, priecēdama arī mani. Ziepniekkalna sarkanrīklīte.

Plūmes zied. Priecīgas Lieldienas!

Risku diversifikācija. Sākumā gan 4 stundas nikns ar rūteri skraidīju pa māju un ar antenu pa āru, nemitīgi mainīdams vietas abiem, jo nebija bezvadu saites starp antenu un rūteri. Viss atrisinājās, kad abus savienoju ar parasto interneta kabeli. Tagad viss iet āri un stabili.

Vazājoties pa sētu, nolēmu radikāli reformēt gredzenošanas tīklu izvietojumu, lai 3 nedēļu ciklā būtu 1, nevis 2 trimmerēšanas. Apgredzenoto putnu būs mazāk, bet mazāk būs arī pļaušanas un skraidīšanas tīklu apgaitās, toties vismaz šeit viss notiks lēnāk un mierīgāk, tātad labāk.

Tagad krupjiem masīva migrācija no ziemošanas uz vairošanās vietām. Tūkstoši ikdienā iet bojā, kad viņu ceļošanas trases šķērso lielceļus. Ja nomet pārdesmit km/h šajās vietās, daudzi paliek dzīvi.

Sētā lakšu audze brīnišķīga un turpina plesties arvien platāka un blīvāka, blīgznās dzied čuņčiņi un kaimiņu bites taisa medu, bet rubeņi kaunu maizē apēduši un tā pietaisījuši visu mājas priekšu, ka tikai ar mokām tām čupām cauri var tikt.

PM of Poland

Kā juzdams nopirku šo loko mājas dzelzceļam - "Today's Europe Railways" aprīļa numurā viena no galvenajām tēmām par šo Vācijā vairākus gadu desmitus populāro un jaudīgo 218. sērijas lokomotīvju norietu. Un modeļa borta numurs 218 058-9 tāds pats kā raksta galvenajā bildē analogam īstajā dzīvē.

Pa nedēļu savācās šis tas jauns lasīšanai Lieldienu laikmetā.

Pirmo rītu aktīvi dzied žubītes Ziepniekkalnā. Vakar vēl, redzot tās barojoties hortenziju dobē, nodomāju, ka vēl šopavasar neesmu viņas dzirdējis dziedam.

Madei šodien 26 gadi. Viņai joprojām riebjas mājas dzelzceļš, uz ko skatās ar netīksmi.

"Today's Railways Europe" marta numura ievadrakstā par Eiropas dzelceļu bēdīgo stāvokli. Rakstam par iemeslu bija traģiskā ārvilcienu katastrofa Spānijā 18.janvārī, kurā bojā gāja 46 cilvēki un vairāk nekā 100 tika ievainoti.

Sētas pudurī lakši uznākuši. Tagad tie ir vissīvākie.

Bonsai kociņa audzēšana ir katastrofa. Budas priede esot cimperlīga. Jo vairāk lasu un kaut ko daru vai nedaru, jo paliek sliktāk. Tikko vēl viens lielais zars ar visiem dzinumiem nokalta un bija jānogriež. Šopavasar neviena pumpura. Domājams, kociņa liktenis izšķirsies tuvākajos pāris mēnešos.

Beidzot Ziepniekkalna dzelzceļa mezgls ir īsteni apdzīvots - mazliet zem simta iemītnieku, darbinieku un caurbraucēju, kā arī ir kārtīgi kapi. Un krucifikss pie stacijas - nu gluži kā man tik mīļajās Polijā un Lietuvā. Pēdējā bildē: kāds sliežceļu entuziasts - putnotājs.

Šī pavasara manas pirmās zosis vaimanā Ziepniekkalna tumšajā debesī.

Nolemtība.

Pirmā sarkanrīklīte dārzā atgriezusies. Ziepniekkalnā līst, bet viņa līksmi vidžina savu dziesmiņu.