Izpārdodu grāmatplauktu, pirms eju uz Facebook Marketplace (drebulis), iedomājos, ka šeit kādam varētu būt interesants Čērčila krājums. Droši var piedāvāt savu cenu.

Par ko neviens nestāsta, ir fakts, ka uzvārda maiņa nozīmē arī eparaksta anulēšanu momentā.

Es zinu, ka būs diena, kad es atnākšu mājās, un būs normāli, ka Tu mani nesagaidi. Mani biedē, ka pienāks diena, kad es vairs neatcerēšos Tavu smaržu vai purniņu, kad kārtējo reizi Tevi nokaitināju ķepu spēlē. Aizmirsīšu Tavu gaitu un Tavus ņau. Drausmīgi besī tā diena.

Neizdodas šodien aiziet pie miera. Pa daļai, jo kaķis kārtīgi saslimis, pa daļai, jo visu laiku jāpārbauda BBC pirmās lapas saturu.

Pēdējā postdoka darba diena oficiāli noslēgusies. Ar rītdienu esmu pieaugušais.

Desk reject. Sāku aizmirst, kā izskatās vēstules, kas nesākas ar "I regret to inform"... Jūtos punktā, kur atkal neiet kopā prasības ar realitāti. Vai šis beigās aizies uz MDPI/Frontiers? Šobrīd jau ļoti reāli, jo dedlaini eksistē un es esmu pārāk nogurusi domāt par reputāciju.

Epilepsijā viena no grūtajām lietām ir izskaidrot, kā galvā jūtas lēkme un auras. Kad saku, ka nu, sajūta tā, ka nožilbst smadzenes, uz mani skatās lielām acīm. Bet realitātē, nu... zini to sajūtu, kad acis pārāk spēcīgā saulē nožilbst? Pamēģini pārnest un smadzenēm :)

Biju šodien Rubeņos. Tur vakar slēdza pamatskolu. Tuvākā pamatskola ~20km, tuvākā vidusskola ~28km. Jūties un rēķini kā gribi.

Es kādreiz uzrakstīšu par to deju, kas jānodejo, lai apprecētu citas valsts pilsoni. Vispirms vēl pašai gan to jānodejo līdz galam.

Pēdējo 7 dienu laikā ir: noraidīts viens raksts, noraidīti divi projekti. Tomēr nevari nejusties drusku padevies.

Nikozija. Ziemeļkipra. Pusdienu laiks. Es: How large is the donair plate? Viesmīlis: Oh, not large, medium! Arī viesmīlis - gardi smejas par manu sejas izteiksmi, noliekot šķīvi.

Nikozija.

Nevaru vēl saprast, kas tieši no visa, bet Kipra man dod siltas Islandes vaibu

Respiratoru iegāde saprotu, ka šobrīd ir mission impossible?

Latvijā būtu jāpiestrādā pie projektu nosaukumu garumiem. Piemēram, EUROPASS atļautais garums ir 99 zīmes, pilns CovidLIFE nosaukums ir 134 zīmes...

Lai gan slikti rādās, labi būs. Saskaņā ar sākāmvārdu autobusa tablo.

Mēģinu pievienot kaķi lidojumam ar AirCanada. Mācība - nočeko, vai gadījumā rezervēšanas laiks, ko izvēlies, nepārklājas ar polar vortex. Aptuveni 12 stundas bija neiespējami pat sasniegt posmu līdz aģentam, kad izdevās - divas stundas rindā. Lai beigās aģents uzliktu uz brief hold jau 20 minūtes.

Kristīne: pēdējā reize tuvākajā laikā, kad piekrītu uz masu medijiem. Arī Kristīne: Labi, šī gan pēdējā reize, kad piekrītu. Arī Kristīne:

Reizēm sēžu un domāju, tik ļoti gribētos palielīties, cik man superīgs topošais vīrs, bet negribas arī riskēt pārlieku noreklamēt.

Es tā nojaušu, ka laikam tuvākajā laikā jāgaida noraidīts raksts? 🙄

Meklēju savu zen.

Bijām šodien pie vetārsta. Divas izvēles - ļaut, lai kaķim sāp zobi, vai riskēt ar vismaz divām stundām anestēzijas, lai zobus izrautu. Anestēzija būtu no brainer, ja vien kaķim nebūtu diabēts un nieru mazspēja. Un tas mazais rudais taču pats arī nevar pateikt, ko gribētu.

Pusotru stundu pirms jaunā gada pāriesniedzu noraidīto rakstu. Jāsāk jaunu gadu bez parādiem! (Un ātri jāizslēdz e-pasts, jo nevar zināt, vai nav kāds pāraktīvs redaktors).

Gada izskaņā un krāmējoties, piedāvāju divus maisus ar Rīgas laikiem. Vecākais no 2010.gada, jaunākais - 2016, precīzus numurus neesmu skaitījusi. Ja ir interese, pieejami Barona Centra apvidū!

Ziemassvētki noslēdzas ar galda noraidījuma e-pastu no žurnāla. Mierina laikam apziņa, ka vismaz tas bija ātri un nesāpīgi, kā arī jau zināmais zemais apstiprinājumu procents, bet nu tomēr drusku sajūta, ka 2025. pirms aiziešanas vēl gribēja celī iešaut.

Nē, nu labi, ka ne Dear Case study...

Šodien saņēmu LMT SIM karti. Bites mēģinājums mani paturēt bija - piedāvājot tarifu plānu par augstāku cenu, ar pakalpojumu, kas man nav nepieciešams. Par principu drusku piemaksāšu, bet tomēr gadu gaidā sūdzības sakrājušās...

Kopš vārdā neminamā notikuma, esmu pazaudējusi ticību tam, ka spēju publiski runāt. Piektdien jāiet uz radio un pirmo reizi kopš 2016. gada, man ir bažīgi.

Es šodien klātienes sanāksmē nedaudz apraudājos. Nē, neviens nebija pret mani ļauns. Nē, neviens nebija miris. Esmu nedaudz apaukstējusies, tādēļ biju maskā un iemetu mutē sūkājamo kakla tableti ar eikaliptu

Man ir lāzerprinteris. Jau cienījamos gados. Man bija ilgstoša atmiņa, ka viņš drukā uz abām pusēm. Pēkšņi vienu dienu atklāju, ka drukā tikai vienpusēji. Domāju, ka jūku prātā, jo - nu atcerējos taču, ka uz abām! Gāja laiks, padevos, pieņēmu, ka ko jaucu. Nupat nomainīju toneri. Drukā divpusēji.

Izgāju OVP. Katrā kabinetā pavadīju līdz trim minūtēm. Protams, priecājos, ka iziets un neviens nepiesējās reālajām veselības problēmām, tomēr nedaudz uztraucoši ir fakts, cik virspusīga ir šī pārbaude.

Lejasstāva kaimiņiem šodien kārtējā gleznošanas meistarklase, man - smirdīgs dzīvoklis, visu vakaru (un nakti) vaļā logs un satracināts kaķis.

Nu ko, Bite šodien beidzot iedzina pēdējo naglu zārkā vai uzmeta pēdējo salmiņu uz manas muguras. Gribu prom. Kas šobrīd ir sakarīgākais - LMT vai Tele2?

Čaka ielā ir viedoklis.

Gadiem ilgi strādājot ar Zviedriju, šobrīd visai labi pārzinot situāciju Kanādā, saprotu, ka imigrācija ir ierocis un var kļūt bīstama, bet tik klaju rasismu negaidīju pat no NRA.

Mēģinu saprast to klikšķi man galvā, kāpēc es negribu adekvāti novērtēt savu darbu. Mani izbijušie studenti par izvērtēšanu un konsultāciju ņem uz pusi vai pat divreiz vairāk, bet man iekšā tā pārliecība, ka mans pakalpojums jau nevar būt tā vērts. Kā izaudzināt laukā?

Ļoti laicīgi, lai skrējienā vēlāk. Šobrīd apgūstu Latvijas klīnisko personības testu un meklēju divus drosmīgus brīvprātīgos, kas būtu gatavi būt mācību trusīši. Aizņems aptuveni divas līdz trīs stundas, tests kopā ar interviju. Pretī - personīgais profils! Laiks - 19.-28.11. Droši DM!

Šodien vadīju nodarbību senioru dienas centrā un atkal un atkal saprotu, cik ļoti mīlu strādāt ar šo grupu. Manī joprojām ir daudz priekšstatu un stereotipu, bet katrreiz satiekoties tie brūk pa gabaliņam viena, pa gabaliņam vien.

Iesniegts. @abankovska.bsky.social ir īsināšanas burve, ja nu kas!

Mēs taču saprotam, ka Doma laukumā tik daudz cilvēku ir tikai tāpēc, ka var tur nonākt pa septiņām ielām un mēs visi, kas te esam, vienkārši iegājām laukumā septiņas reizes, vai ne?

Man ir veicies, esmu procentā, kur vardarbības attiecībās nav. Es arī diezgan daudz mēģinu burzīties apkārt pa pasauli, īpaši mīlot atgriezies vietās, kur padzīvots ilgāk. Tas, ko redzu, ir - vietas, kur pēc garas darba dienas agrāk varēja klīņāt līdz tumsai, to silti rekomendē vairs nedarīt. 1/2

Lūdzu, pastāstiet man kāds, kā satilpināt projekta pieteikumu, kas ietver ekselenci, ietekmi, menedžmentu UN atsauču sarakstu 6 lpp. Esmu maģiski noreducējusies uz 7.5 lpp, bet man tiešām vairs nav no kā nogriezt...

Biedrības paklusēja, biedri - ne. Mani BlueSky psihologi - šeit ir vēstule, ko parakstīt un nodot saviem kolēģiem parakstīšanai! docs.google.com/forms/d/e/1F...

Esmu divās Latvijas psihologu biedrībās un neviena vismaz publiski nav paudusi viedokli par Stambulas konvenciju un notiekošo kopumā. Ņemot vērā, ka vardarbības prevence un profilakse ir multididciplināras, būtu no tiesas priecājusies par atbalstu arī no savu profesionālo organizāciju puses.

Ziniet kāds man ir lielākais prieks? Aizgāju uz protestu un satiku tieši vienu pazīstamu cilvēku - pūlis bija pārāk liels, lai satiktu visus!

Savus "angļu" laikus atceros vienmēr ar vēdersāpēm, bet ziņa par prof. Kalnbērziņas došanos mūžībā mani no tiesas sarūgtina. Stingra, bet atsaucīga, zinoša, profesionāla, godīga - tāda ir mana pieredze un atmiņas par viņu vienmēr ir bijušas siltas. Lai vieglas smiltis!

Vispār šī ir jocīga covid pieredze. Nav spēka, sāp galva, vīrusaina sajūta, bet pārējo tipisko simptomu (tpu tpu tpu) pagaidām nav. Mēģinu saprast, vai ļaunākais ir tikai priekšā, vai šitā arī paies.

Mana lielākā sāpe par noķerto kovid nav tas, ka atkal darbi iekrājas, vai tas, ka jāatceļ lidojums, bet gan, ka nevaru piedalīties rītdienas protesta akcijā pret abortu ierobežojumiem. Aizejiet, lūdzu, kāds arī par mani! satori.lv/article/pie-...

Domāju par pasauli, kurā rakstniece Threads jautā, vai ir pieņemami bērnu (9-12) auditorijai domātā grāmatā iekļaut vārdu "lodes" kā apzīmējumu. Trīsgadniece es lasīja brāļu Grimmu Sniegbaltīti, kuras pamāte dejoja nokaitēta dzelzs kurpēs, līdz pakrita bez dzīvības. Drīkst man izskaidrot.