Es: atslēdzu SIM karti, kamēr esmu Kanādā, lai nebūtu nekādu lieku un idiotisku papildus izmaksu. Bite: Hold my beer.

Pēc 5 mēnešu gaidīšanas, saņēmu recenziju par rakstu, par kuru ļoti bažījos. Major revisions, BET - man pirmo reizi ir recenzijas, kas iesaista diskusijā par rakstu, nevis kaunina par nepilnībām. Darba būs daudz, bet pirmā pēcgarša laba.

Jūlija vakari ir kā radīti jāņtārpiņu vērošanai. Katrreiz arvien labāk saprotu to malduguns vilinājumu, iet līdzi, dziļāk pļavā, dziļāk mežā.

Sēžam. Ēdam pusdienas. Nokrakšķ zars. Paceļu galvu, paskatīties uz vāveri, kura pasākusi nākt ciemos. Uz mani skatās koijots. Kanāda.

Odu, dunduru un mušu sakosta, bet medusmēneša nedēļa beidzot sākusies. Starp vāverēm, putniem un mazām meža taciņām, kas ved uz peldvietu. Vāverēm ir no tiesas savādi "nāc mājās" saucieni!

Kur nodot lietotās adatas (ne manas, vēl no kaķa laikiem)? Aptieka neņem pretī.

Facebook Marketplace. Not even once.

9 dienas līdz jākāpj lidmašīnā un jānodod dzīvokli. Šovakar paliku bez aukstā ūdens.

Saņēmu analīzes, feritīns - 12. Nē, nu, jā...

Pārlikt dzīvi no trim istabām uz trim čemodāniem. Mazliet izaicinoši. Vai kādam nevajag priežkoka grāmatplauktus?

Atstāju piemiņai. Tiekamies pēc gada!

Šī nedēļas nogale paiet ar Bafiju un Džailzu fonā.

Tās jūtas! Rakstu FLPP un nupat secināju, ka man ir nevis jāīsina, bet ir vēl veselas divas lpp!

Tuvojas tā diena, kad es beidzot saņemšos uztaisīt krekliņu ar uzrakstu - "Neesmu stāvoklī, vienkārši resna". Aiztaupīs diskomfortu ij man, ij jautātājam.

Izpārdodu grāmatplauktu, pirms eju uz Facebook Marketplace (drebulis), iedomājos, ka šeit kādam varētu būt interesants Čērčila krājums. Droši var piedāvāt savu cenu.

Par ko neviens nestāsta, ir fakts, ka uzvārda maiņa nozīmē arī eparaksta anulēšanu momentā.

Es zinu, ka būs diena, kad es atnākšu mājās, un būs normāli, ka Tu mani nesagaidi. Mani biedē, ka pienāks diena, kad es vairs neatcerēšos Tavu smaržu vai purniņu, kad kārtējo reizi Tevi nokaitināju ķepu spēlē. Aizmirsīšu Tavu gaitu un Tavus ņau. Drausmīgi besī tā diena.

Neizdodas šodien aiziet pie miera. Pa daļai, jo kaķis kārtīgi saslimis, pa daļai, jo visu laiku jāpārbauda BBC pirmās lapas saturu.

Pēdējā postdoka darba diena oficiāli noslēgusies. Ar rītdienu esmu pieaugušais.

Desk reject. Sāku aizmirst, kā izskatās vēstules, kas nesākas ar "I regret to inform"... Jūtos punktā, kur atkal neiet kopā prasības ar realitāti. Vai šis beigās aizies uz MDPI/Frontiers? Šobrīd jau ļoti reāli, jo dedlaini eksistē un es esmu pārāk nogurusi domāt par reputāciju.

Epilepsijā viena no grūtajām lietām ir izskaidrot, kā galvā jūtas lēkme un auras. Kad saku, ka nu, sajūta tā, ka nožilbst smadzenes, uz mani skatās lielām acīm. Bet realitātē, nu... zini to sajūtu, kad acis pārāk spēcīgā saulē nožilbst? Pamēģini pārnest un smadzenēm :)

Biju šodien Rubeņos. Tur vakar slēdza pamatskolu. Tuvākā pamatskola ~20km, tuvākā vidusskola ~28km. Jūties un rēķini kā gribi.

Es kādreiz uzrakstīšu par to deju, kas jānodejo, lai apprecētu citas valsts pilsoni. Vispirms vēl pašai gan to jānodejo līdz galam.

Pēdējo 7 dienu laikā ir: noraidīts viens raksts, noraidīti divi projekti. Tomēr nevari nejusties drusku padevies.

Nikozija. Ziemeļkipra. Pusdienu laiks. Es: How large is the donair plate? Viesmīlis: Oh, not large, medium! Arī viesmīlis - gardi smejas par manu sejas izteiksmi, noliekot šķīvi.

Nikozija.

Nevaru vēl saprast, kas tieši no visa, bet Kipra man dod siltas Islandes vaibu

Respiratoru iegāde saprotu, ka šobrīd ir mission impossible?

Latvijā būtu jāpiestrādā pie projektu nosaukumu garumiem. Piemēram, EUROPASS atļautais garums ir 99 zīmes, pilns CovidLIFE nosaukums ir 134 zīmes...

Lai gan slikti rādās, labi būs. Saskaņā ar sākāmvārdu autobusa tablo.

Mēģinu pievienot kaķi lidojumam ar AirCanada. Mācība - nočeko, vai gadījumā rezervēšanas laiks, ko izvēlies, nepārklājas ar polar vortex. Aptuveni 12 stundas bija neiespējami pat sasniegt posmu līdz aģentam, kad izdevās - divas stundas rindā. Lai beigās aģents uzliktu uz brief hold jau 20 minūtes.

Kristīne: pēdējā reize tuvākajā laikā, kad piekrītu uz masu medijiem. Arī Kristīne: Labi, šī gan pēdējā reize, kad piekrītu. Arī Kristīne:

Reizēm sēžu un domāju, tik ļoti gribētos palielīties, cik man superīgs topošais vīrs, bet negribas arī riskēt pārlieku noreklamēt.

Es tā nojaušu, ka laikam tuvākajā laikā jāgaida noraidīts raksts? 🙄

Meklēju savu zen.

Bijām šodien pie vetārsta. Divas izvēles - ļaut, lai kaķim sāp zobi, vai riskēt ar vismaz divām stundām anestēzijas, lai zobus izrautu. Anestēzija būtu no brainer, ja vien kaķim nebūtu diabēts un nieru mazspēja. Un tas mazais rudais taču pats arī nevar pateikt, ko gribētu.

Pusotru stundu pirms jaunā gada pāriesniedzu noraidīto rakstu. Jāsāk jaunu gadu bez parādiem! (Un ātri jāizslēdz e-pasts, jo nevar zināt, vai nav kāds pāraktīvs redaktors).

Gada izskaņā un krāmējoties, piedāvāju divus maisus ar Rīgas laikiem. Vecākais no 2010.gada, jaunākais - 2016, precīzus numurus neesmu skaitījusi. Ja ir interese, pieejami Barona Centra apvidū!

Ziemassvētki noslēdzas ar galda noraidījuma e-pastu no žurnāla. Mierina laikam apziņa, ka vismaz tas bija ātri un nesāpīgi, kā arī jau zināmais zemais apstiprinājumu procents, bet nu tomēr drusku sajūta, ka 2025. pirms aiziešanas vēl gribēja celī iešaut.

Nē, nu labi, ka ne Dear Case study...

Šodien saņēmu LMT SIM karti. Bites mēģinājums mani paturēt bija - piedāvājot tarifu plānu par augstāku cenu, ar pakalpojumu, kas man nav nepieciešams. Par principu drusku piemaksāšu, bet tomēr gadu gaidā sūdzības sakrājušās...

Kopš vārdā neminamā notikuma, esmu pazaudējusi ticību tam, ka spēju publiski runāt. Piektdien jāiet uz radio un pirmo reizi kopš 2016. gada, man ir bažīgi.

Es šodien klātienes sanāksmē nedaudz apraudājos. Nē, neviens nebija pret mani ļauns. Nē, neviens nebija miris. Esmu nedaudz apaukstējusies, tādēļ biju maskā un iemetu mutē sūkājamo kakla tableti ar eikaliptu

Man ir lāzerprinteris. Jau cienījamos gados. Man bija ilgstoša atmiņa, ka viņš drukā uz abām pusēm. Pēkšņi vienu dienu atklāju, ka drukā tikai vienpusēji. Domāju, ka jūku prātā, jo - nu atcerējos taču, ka uz abām! Gāja laiks, padevos, pieņēmu, ka ko jaucu. Nupat nomainīju toneri. Drukā divpusēji.

Izgāju OVP. Katrā kabinetā pavadīju līdz trim minūtēm. Protams, priecājos, ka iziets un neviens nepiesējās reālajām veselības problēmām, tomēr nedaudz uztraucoši ir fakts, cik virspusīga ir šī pārbaude.

Lejasstāva kaimiņiem šodien kārtējā gleznošanas meistarklase, man - smirdīgs dzīvoklis, visu vakaru (un nakti) vaļā logs un satracināts kaķis.

Nu ko, Bite šodien beidzot iedzina pēdējo naglu zārkā vai uzmeta pēdējo salmiņu uz manas muguras. Gribu prom. Kas šobrīd ir sakarīgākais - LMT vai Tele2?

Čaka ielā ir viedoklis.

Gadiem ilgi strādājot ar Zviedriju, šobrīd visai labi pārzinot situāciju Kanādā, saprotu, ka imigrācija ir ierocis un var kļūt bīstama, bet tik klaju rasismu negaidīju pat no NRA.

Mēģinu saprast to klikšķi man galvā, kāpēc es negribu adekvāti novērtēt savu darbu. Mani izbijušie studenti par izvērtēšanu un konsultāciju ņem uz pusi vai pat divreiz vairāk, bet man iekšā tā pārliecība, ka mans pakalpojums jau nevar būt tā vērts. Kā izaudzināt laukā?